Iznācis žurnāls „Latvijas Būvniecība”, 2012/5

Žurnāla tēma – ceļi, tilti, inženierbūves. Ja visi gludie ceļi Eiropā ved uz Romu, tad Latvijā – pa bedrēm uz auto servisu. Numura viesredaktors Māris Paiders, ceļu būvnieks ar ievērojamu pieredzi un sistēmai neērtu viedokli.

Ceļi nav ārpus konteksta vai paši par sevi, no projekta un izpildījuma kvalitātes iegūst vai zaudē arī pilsētvide. Piemēram, vērienīgā rekonstrukcija satiksmes mezglā K.Valdemāra un Daugavgrīvas ielā, kas ietver septiņas būves, ar blīvas satiksmes maģistrālēm izolēs ēku Bezdelīgu ielā 12 – tai būs iespējams piekļūt tikai no satiksmes pārvada, izmantojot kāpnes vai liftu. Projekts ir kā karsts kartupelis, par to vairījās izteikties daudzi uzrunātie eksperti, kad tika taujāts par sabiedrības ieguvumiem un labiekārtojuma vērtējumu. Projekta realizācijai ir tieša saistība ar lietuviešu nu jau optimizēto megaieceri par tirdzniecības centru un pievadceļu izbūvi ēkai. Asfalta marketinga paraugs – 2007.gadā finansējums seši miljoni eiro tika noformēts kā attīstītāju dāvinājums RD, kuru pavadīja līgums – pašvaldības apņemšanās par šo summu izbūvēt pievadceļus. Estakāde jau ir uzbūvēta precīzi līdz sarkanajai līnijai, tālāk jābūvē pašiem attīstītājiem. Par citiem ceļu būves objektiem Rīgā stāsta Rīgas domes satiksmes departamenta vadība.

Būvniekiem ir idejas, kā loģiski sakārtot ceļus, jāielūkojas tikai pieredzē, kas gūta no 1991. Līdz 2002.gadam. Par to runā eksperts Juris Anitens un ceļu būvnieks Kārlis Balgalvis.

Lielā intervija šajā žurnālā ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētāju Ivaru Pāži.

Rubrikā „Likumdošana” zvērināta advokāte Lelde Laviņa skaidro, kas traucē valstiski nozīmīgu projektu realizācijai, bet Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes nodaļas referente Inguna Ozoliņa runā par jauno Eiropas energoefektivitātes direktīvu.

Rubrikā „Process” aktualitātes: vai jāpriecājas par 10 000 būvkomersanta reģistrēšanu? Par kādiem slēptiem procesiem liecina jaunreģistrēto būvkomersantu skata palielināšanās, komentē Latvijas Būvnieku asociācija. Turpat arī sabiedriskās organizācijas vadības viedoklis par likstām ar samaksu, profesionālo kvalifikāciju un izglītību.

Jautājums – kāpēc Dievu aizmirstā nostūrī tiek izbūvēts pilnībā jauns ceļš – tiek uzdots rakstā „Ceļu posms Kuldīga – Tukums episku Latvijas problēmu kontekstā”.

Žurnāls viesojās ierobežotas pieejamības objektā Pļaviņu HESā, kur notiek darbi ar sarežģītu nosaukumu – augšas bjefa pastatņu celtņa sliežu ceļa siju un balstu dzelzsbetona konstrukciju atjaunošana. Rakstā „Rīgā top pirmais zemgrīdas tramvaja sliežu ceļš” – par sliežu ceļu izbūvi, ieskicējot arī paredzētos funkcionālos pilsētvides labiekārtojuma elementus. Visus Rīgas tiltus būvējusi viena un tā pati kompānija, tai veltīts raksts „Tiltu būvniecība kā augstā māksla”. Kā ārzemju objekts un inovāciju paraugs žurnālā apskatīts ceļa E18 rekonstrukcijas projekts Somijā jeb „zaļais autoceļš” ar neskaitāmiem tiltiem, tuneļiem, specializētām zvēru pārejām un telemetrisko sistēmu satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai.

Aktuāli sāpīgo tēmu par „Gaismas pils” infrastruktūras izbūvi rakstā „Kārtu kārtām līdz funkcionējošai ēkai” skaidro arhitekts un kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe.

Rubrikā „Reportāža” arhitekta Ervīna Kraukļa izstrādātais Ventspils domes renovācijas projekts. Risks, uzdrīkstēšanās, pieredze un būvfizikas pārzināšana. Renovācijā tiek izmantoti Latvijai inovatīvi risinājumi un uzstādīti ambiciozi mērķi. Plānots, ka ēka būs ūberenergoefektīva. Padomju laika apjoms iegūs arī mūsdienīgus papildinājumus ar piebūvētu ārēju lifta šahtu un stiklotu apjomu virs ieejas mezgla, kur mitināsies zaļie augi un mitrinās telpām pievadāmo gaisu.

Troksnis, izglītības reforma un būvakustikas projektēšana būvinženiera Artūra Pērkona skatījumā. Izglītojoši. Rakstā apskatīta loģiskā būvakustikas projektēšanas secība un atsegta daļa iespējamo klupšanas akmeņu.

Ko tauta domā par labu un ilgtspējīgu būvniecību un kādus Latvijas piemērus piesauc, atklāj komunikācijas zinātņu studenti savā kopdarbā „Viedoklis par ilgtspējību”.

Apkures katlu patiesā daba analizēta rakstā „Kāda ir patiesā apkures iekārtu efektivitāte?”