Par būvniecību un izsniegtajām būvatļaujām 2013.gada 1.ceturksnī

Neskatoties uz nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem būvniecībā, tai skaitā inženierbūvju būvniecībā, būvniecības nozare 2013.gada 1.ceturksnī uzrāda pieauguma tendences. Šā gada 1.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 142.8 milj. latu. Izpildītais būvdarbu apjoms sastāda 48% no 2008.gada 1.ceturkšņa apjoma.
2012.gada 4.ceturksnī uzsākti atsevišķi nozīmīgi investīciju projekti, piemēram, projekts par infrastruktūras attīstību Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra, Rīgas pils rekonstrukcija, Dzintaru koncertzāles mazās zāles rekonstrukcija, Salaspilī – sporta halles celtniecība u.c., kuru apjomi būtiski ietekmēja nozares rādītājus šā gada 1.ceturksnī. 2013.gada februārī sākta Ventspils ostas pirmā muliņa demontāža, 2013.gada 1.ceturksnī – Valsts mākslas muzeja rekonstrukcija, kā arī paredzēts 2013.gada otrā pusē sākt viesnīcas „Rīga” rekonstrukciju. 2013.gadā paredzēts nodot ekspluatācijā biomasas koģenerācijas stacijas Jelgavā un Kārsavas novadā, 2 putnu novērošanas torņus pie Liepājas ezera, rekonstruēto Valmieras mūzikas skolu, jaunu bērnudārzu Siguldā, LNB infrastruktūras objektu būvniecības pirmā kārta, kultūras pils „Ziemeļblāzma” (nodots ekspluatācijā 2013.gada maijā), Rīgas pašvaldības dzīvojamo ēku kompleksu Bolderājā, jauna tramvaja līnija Liepājā, viesu nams Jūrmalā ar 25 dzīvokļiem u.c.
Šā gada 1.ceturksnī jaunās būvniecības īpatsvars kopējā veikto būvdarbu apjomā sastādīja 56,2%, kas ir par 3,6 procenta punktiem vairāk nekā 2012.gada 1.ceturksnī (2012.gada 2, 3un 4 ceturksnī bija mazāks par 50%). Jaunās būvniecības īpatsvara pieaugums liecina par situācijas uzlabošanos būvniecības nozarē t.i., ka mēs ceļam jaunus objektus nevis „lāpam” vecos.
2013.gada 1.ceturksnī ēku būvniecības īpatsvars sastādīja 57,1% (2012.gada 1.ceturksnī – 54,2%). 2012.gada 2, 3 un 4.ceturksnī ēku būvniecības apjoms sastādīja apmēram 40% no būvniecības apjoma.

2013.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni,  būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās  pieaudzis par 1.4%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms pieaudzis par 4.0%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms sarucis par 2.4%.
2013.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 1.ceturksni,  būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieaudzis par 9.8%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājies par 16.1%, inženierbūvju – par 2.2%.
Vislielākais būvniecības un remontdarbu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas līniju un spēka līniju, kā ar dzīvojamo ēku būvniecībā – attiecīgi par 159.5% un 132.9%. Savukārt būvniecības apjomi sarukuši vietējo cauruļvadu un kabeļu, kā arī ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu būvniecībā– attiecīgi par 33.6% un 22.8%.

Būvniecības produkcijas apjoms un tā pārmaiņas

	Pavisam (faktiskajās cenās, milj. latu)	2013.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar
		2012.gada 4.cet.,% (salīdzināmajās cenās sezonāli izlīdzināts)	2012.gada 1.cet.,% (salīdzināmajās cenās kalendāri izlīdzināts)
Pavisam	142.8	1.4	9.8
no tā:
Dzīvojamās mājas	20.6	37.0	2.3 reizes
Administratīvās ēkas	6.7	43.0	-11.6
Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēkas	6.4	14.7	8.7
Rūpniecības ražošanas ēkas un noliktavas	12.0	-3.4	3.4
Skolas, universitātes un zinātniskās pētniecības ēkas	9.5	14.3	45.0
Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas	5.6	-5.5	-22.8
Šosejas, ielas, ceļi, lidlauki, skrejceļi, dzelzceļa līnijas	11.3	-25.1	-31.8
Ostas un dambji	8.6	24.5	2.0 reizes
Maģistrālie cauruļvadi, komunikācijas līnijas un spēka līnijas	12.3	80.8	2.6 reizes
Vietējie cauruļvadi un kabeļi	7.6	-35.1	-33.6

2013.gada 1.ceturksnī  izsniegtas 313 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 78.0 tūkst.m² (2012.gada 1.ceturksnī – attiecīgi 304 un 66.7 tūkst.m²), savukārt rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu par kopējo platību 163.5 tūkst.m2 būvniecībai izsniedza 74 būvatļaujas (2012.gada 1.ceturksnī – attiecīgi 80 būvatļaujas un 93.2 tūkst.m2).
2013.gada 1.ceturksnī jaunu viena dzīvokļa māju par kopējo platību 42.5 tūkst,m2 būvniecībai izsniedza 185 būvatļaujas (2012.gada 1.ceturksnī – attiecīgi 185 un 39.1 tūkst.m2) un 38 būvatļaujas jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 58.2 tūkst.m2 (2012.gada 1.ceturksnī – attiecīgi  49 un 41.3tūkst.m2).
2013.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvmateriālu ražošanas apjomi palielinājušies par 5,3%, bet salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksni – palielinājušies par 1,2%.
2013.gada 1.ceturksnī ekspluatācijā nodotas jaunas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 83,2 tūkst. kvadrātmetru jeb par 8,7% mazāk nekā 2012.gada 1.ceturksnī.
2013.gada 1.ceturksnī ekspluatācijā pieņemti svarīgi tautsaimniecības objekti: jauna mākslas un mūzikas skola Saldū, jauna katlu māja Cēsīs, renovētā LU bibliotēka, jaunuzbūvētais īslaicīgās aizturēšanas izolators Daugavpils cietokšņa kompleksā, jaunais „Hesburger” restorāns Rīgā u.c.
Sagaidāms, ka 2013.un 2014.gadā, varētu samazināties finansējums ceļu būves industrijai, jo beigsies pašreizējā Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvā līdz 2013.gadam paredzētie Eiropas fondu līdzekļi un nākamās ES finanšu perspektīvas 2014. – 2020. Gadam finansējuma apguvei būs nepieciešams laiks. Tādā situācijā risinājums ir finansējuma palielinājums ceļu būvei no valsts budžeta. 2013.gadā ceļu būvei paredzētais finansējums no valsts budžeta sastādīs aptuveni 60 miljoni latu, kas ir daudz vairāk kā iepriekšējā gadā.
Nozīmīgākie objekti 2013.gadā: jaunas tramvaja līnijas izbūve Liepājā, autoceļa A3 Inčukalns – Valmiera  – Igaunijas robeža rekonstrukcija, sliežu ceļa Skrīveri – Krustpils būvniecība, Daugavpils autotransporta mezgla rajonā esošo ielu rekonstrukcija, tramvaja līnijas rekonstrukcija Juglā, tranzītielas A13 rekonstrukcija Daugavpilī, autoceļa E22 posma Tīnuži – autoceļa P32 rekonstrukcija, Brīvības un Rīgas ielas rekonstrukcija Jēkabpilī u.c.
Maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju pozitīvos būvniecības rezultātus būtiski ietekmē atsevišķu objektu būvniecība – „Kurzemes loka” posms Grobiņa – Ventspils un Latvijas Dzelzceļa sakaru līniju modernizācija. 2013.gada septembrī ekspluatācijā nodos rekonstruētos maģistrālos siltumtīklus Jēkabpilī.
Aktivitātes veselības aizsardzības ēku būvniecībā saistītas ar Liepājas slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 26.korpusa rekonstrukciju, kā arī ar jaunās Talsu slimnīcas un P.Stradiņa Klīniskās slimnīcas jaunā korpusa celtniecību.
2013.gada 1.ceturksnī turpinājās Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība, kā arī būvēti tilti K.Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla rekonstrukcijas gaitā. Latvijas Valsts ceļu pārziņā patlaban ir 938 tilti. 40% tiltu stāvoklis vērtējams kā slikts un 16% – kā ļoti slikts, bet 40 tiltiem ieviesti dažādi ierobežojumi. Sliktākā stāvoklī ir tilti uz vietējiem un reģionālajiem autoceļiem.
Neskatoties uz to, ka daudzas jaunuzbūvētās viendzīvokļa mājas nav apdzīvotas un ne visos jaunajos daudzdzīvokļu namos visi dzīvokļi ir pārdoti, turpinās aktīva dzīvojamo māju būvniecība. Lielā mērā tas saistās ar Rīgas un Jūrmalas pašvaldību aktivitātēm, lai mazinātu dzīvokļu rindas, kā arī uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem. Daudzi ārzemnieki iegādājas privātīpašumā dzīvokļus un mājas, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas. Rezultātā tiek iesāktas jaunu mājokļu būvniecība, kas savā ziņā „izkropļo” tirgu. 2013.gadā ekspluatācijā nodos daudzdzīvokļu māju kompleksu „Ungura nami”, „Dekarta property” projektus Kalnciema ielā 2 un Skolas ielā 17 un sociālo māju Meldru ielā ar 115 dzīvokļiem.
Komercbankas patlaban nevēlas kreditēt jaunu nekustamo īpašuma projektu attīstītājus, jo negrib īpašuma tirgū radīt konkurenci saviem nekustamo īpašumu meitasuzņēmumiem. Pēc pāris gadiem tas var izraisīt strauju īpašuma cenu kāpumu. Patlaban lielākie  pieejamie dzīvokļu īpašuma portfeļi pieder tieši banku meitasuzņēmumiem, kuru uzdevums ir tos realizēt.
Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valsts un pašvaldības vairāk līdzekļu var novirzīt izglītības iestāžu būvniecībai. Lielākie objekti 2013.gadā :Valmieras mūzikas skolas rekonstrukcija, RTU Enerģētikas un un elektrotehnikas fakultātes jaunā korpusa būvniecība, Ķekavas sākumskolas mācību korpusa 3 B būvniecība, Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolas renovācija u.c.
Aktivitātes vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecībā saistītas ar ūdenssaimniecības objektu būvniecību par Eiropas fondu līdzekļiem Daugavpils novadā, Mārupē, Daugavpilī , Jelgavā un Jūrmalā, kā arī Priekuļos.
Aktīva būvniecība ostās saistīta ar Liepājas Karaostas kanāla padziļināšanu un Ventspils ostas pirmā muliņa demontāžu u.c.

Lielākie investīciju projekti 2013. un turpmākajos gados
1.Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija, 19,8 miljoni latu;
2.Ostas infrastruktūras objekti Krievu salā un Kundziņsalā, 77,28 miljoni. latu;
3.Stacijas „Bolderāja 2” astoņu sliežu ceļu izbūve stacijā un ar Krievu salu savienojošā ceļa izbūve, 28,6 miljoni latu;
4.VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” A korpusa projektēšana, autoruzraudzība, būvniecības darbu veikšana un iebūvējamo iekārtu piegāde, uzstādīšana un apkalpošana garantijas laikā, 39,09 miljoni latu;
5.Olaines cietuma būvniecība 2013- 2017, 55,495 miljoni latu;
6.Būvniecības darbi Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē, 8,47 miljoni latu;
7.Daugavas ielas rekonstrukcija Daugavpilī, 2,29 miljoni latu;
8.Autoceļa E22 posma Ludza – Terehova rekonstrukcija, 11,793 miljoni latu;
9.K.Ulmaņa gatves satiksmes pārvada pār dzelzceļu renovācija, 2,063 miljoni latu
10. Mūsas tilta rekonstrukcija Bauskā 2.kārta, 2,8 miljoni latu;
11.Autoceļa P40 Alūksne – Zaiceva posma Kolberģi – Plaskums rekonstrukcija, 4,158 miljoni latu;
12.Autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža km 49378 – 60,00 segas rekonstrukcija, 5,934 miljoni latu;
13.Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Jūrmalā, 3,753 miljoni latu;
14.Alūksnes pilsētas tautas nama rekonstrukcija, 2,342 miljoni latu;
15.Cēsu Centrālās bibliotēkas ēkas renovācija, 1,157 milj.latu;
16. Maģistrālo siltumtrašu rekonstrukcija Jēkabpilī, 1,05 milj.latu;
17. Jaunas šokolādes izstrādājumu ražotnes būvniecība un iekārtu iegāde, 2,09 miljoni latu;
18.Tranzītielu posmu rekonstrukcija Liepājā, 1,979 miljoni latu;
19. Daugavpils novada pašvaldības ēku rekonstrukcija un renovācija, 3,203 miljoni latu;
20.Lauksaimniecības tehnikas ražotāja ”John Deere”tirdzniecības un servisa centra izveide Ķekavā, 3,022 miljoni latu.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2013.gadā būvniecības nozares kopējā izaugsme varētu būt 8,3 %, bet līdz 2016.gadam – 4 – 6,8% ik gadu. Manuprāt, ja finansējums ceļu būvei 2013.gadā būs 2012.gada līmenī, tad būvniecības produkcijas pieaugums 2013.gadā varētu sastādīt 3 – 5%.

Sagatavojot analītisko materiālu izmantoti Ekonomikas ministrijas, būvuzņēmumu mājas lapu, būvuzņēmumu preses  relīžu, Iepirkuma un uzraudzības biroja , kā arī  atsevišķu publikāciju dati avīzēs „Diena”, „Dienas bizness”.