ceturtdien , 23 novembris 2017
Jaunumi
Jūs esat šeit: LBA | LBA | Sociālais dialogs un cienīgs darbs Daugavpils reģionā
Sociālais dialogs un cienīgs darbs Daugavpils reģionā

Sociālais dialogs un cienīgs darbs Daugavpils reģionā

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs un biroja vadītāja Inese Rostoka šā gada 18. septembrī Marka Rotko mākslas centrā, Daugavpī tikās ar asociācijas Daugavpiuls filiāles biedriem un reģionālo būvniecības firmu pārstāvjiem. Tikšanās notika Norvēģijas valdības finansētā sociālā dialoga projekta ietvaros Sociālais dialogs un cienīgs darbs Latvijas būvniecības nozarē ietvaros. Pasākumā piedalījās LBA Daugavpils filiāles vadītājs Jeosifs Reuts (SIA Daugavpils būvmehanizācija), biedri Ivans Ribokovs (SIA SZMA), Ināra Ostrovska (Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola), Jurijs Denisovs (SIA Ditton Būve), Vladimirs Pučkovs (SIA Lagron), kā arī daudzu vietējo būvniecības uzņēmumu pārstāvji.

Semināru atklāja Latvijas celtnieku arodbiedrības (LCA) priekšsēdētājs Jevgeņijs Servuts, iepazīstinot ar semināra darba plānu, uzaicinātos viesus, pašvaldības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjus. Tikšanās mērķis bija aktualizēt nozares problēmas un mēģināt atrast problēmu risinājumus.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis uzrunāja klātesošos un aicināja izrunāt sasāpējušās problēmas starp pašvaldību kā pasūtītāju, projektētājiem un būvniekiem. Domes priekšsēdētājs pauda atbalstu vietējiem uzņēmējiem un bija gandarīts, ka vietējie projektētāji un būvniecības firmas veic gandrīz 70% no visiem pasūtījumiem. Daugavpils pašvaldība ir uzsākusi vairāku lielu būvniecības projektu realizāciju, par kuriem Jānis Lāčplēsis lūdza plašāk informēt savus kolēģus, līdzekļi būvniecībai pamatā ir Eiropas finansējuma apguve.

Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa sniedza informāciju par ES fondu līdzfinansēto infrastruktūras projektu būvniecības aspektiem un DPD Attīstības departamenta īstenotajiem projektiem, uzrādotaktuālākās problēmas:

  • Būvprojektu kvalitāte (projekti tiek gatavoti ar zemām izmaksām, īsos termiņos);

  • Būvprojektu ekspertīzes kvalitāte (tā kā ekspertīzi pasūta projektētājs, tās kvalitāte nav apmierinoša);

  • Piegādātājs un būvnieks darba procesā maina tehniskajā specifikācijā paredzētos materiālus uz ekvivalentiem, kas iepriekš nebija zināmi Pasūtītājam;

  • Apakšuzņēmēju maiņa pēc iepirkuma procedūras noslēgšanas un līgumu parakstīšanas;

  • Papildus finansējuma nepieciešamība sakarā ar nepilnībām vai pieļautajām kļūdām būvprojektā un izpētes darbos.

  • Darbu izpildes termiņi

DISKUSIJAS

LBA prezidents Mārcis Nikolājevs iepazīstināja klātesošos ar asociācijas darbu un līdzdalību būvniecības likumdošanas sakārtošanā. Lielu interesi izraisīja jaunais „Būvniecības likums”. M.Nikjolājevs informēja par jaunumiem Eiropas Parlamentā, kur gatavojas veikt izmaiņas publiskā iepirkuma direktīvā. Jaunās izmaiņas dos daudzas pozitīvas izmaiņas mazajiem un viņējajiem uzņēmumiem, kas bieži strādā kā apakšuzņēmēji (plašāka informācija mājas lapā pie EBK).. M.Nikolājevs informē klātesošos, ka stājoties spēkā jaunajam Būvniecības likumam, līdz 2014.gada 1.februārim jāizstrādā četrdesmit divi MK noteikumi, kuru izstrādes darba grupās piedalās arī asociācija, un šis ir brīdis, kad LBA biedri var palīdzēt un iesaistīties ar saviem priekšlikumiem.

LBA prezidents aicina būvniekus apvienoties asociācijā, lai risinātu visiem kopēju jautājumu risināšanā nozares interesēs gan valsts, gan reģionu, gan uzņēmumu ietvaros. Iepazīstina ar LBA dalību un darbu LDDK, LTRK, EM Tautsaimniecības komisijā, informē, ka LBA ir Eiropas Būvnieku konfederācijā (EBC), kas aizstāv mazo un vidējo uzņēmumu intereses Eiropā, biedrs

.

Daugavpils Domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe uzsver, ka pašvaldība ir ieinteresēta piedalīties būvniecības nozares sakārtošanas procesos, ceļot iepirkumu izstrādes komisijas kvalifikāciju, būvniekiem lielāku atbildību liekot uz darbu izpildes termiņu ievērošanu. Tiek akcentētas arī problēmas, kurās vainojami paši būvnieki-apakšuzņēmēji, kas noslēdz sev neizdevīgus līgumus, neskatās ko paraksta, kad nesaņem laicīgi naudu, nāk sūdzēties uz pašvaldību. Tiek noslēgti nereālas izpildes līgumi, piemēram, kuros paredzēts, ka samaksa par izpildīto darbu apakšuzņēmējs saņem tikai pēc tam, kad pasūtītājs pilnībā izmaksājis naudu ģenerāluzņēmējam, bet apakšuzņēmējam darbu izpildes laikā nav finansu līdzekļu norēķinam ar darbiniekiem, nodokļu apmaksai utt. Pašvaldība no savas puses sola strādās arī ar ģenerāluzņēmējiem, lai mazinātu šo problēmu, ka arī citas. Dzalbes kungs aicina Daugavpils būvniekus apvienoties gan uzņēmumu līmenī, attīstot pilsētas ekonomiku. Dome lielu vērību pievērš vietējo izglītības jautājumiem, mēģinot nodrošināt pilsētā pilnu apmācību ciklu visiem izglītības līmeņiem. Šobrīd ļoti augstu arī republikas līmenī tiek vērtēta Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola, nākotnē plānojas ieviest augstākās izglītības programmas Daugavpilī, lai nav speciālisti jāmeklē Rīgā un saglabātos profesionāļi pilsētā.

LBA Daugavpils filiāles vadītājs Jeosifs Reuts uzsver, ka LBA viens no pamatuzdevumiem ir būvuzņēmumu tiesību pārstāvēšana un aizstāvēšana valsts līmenī. Reuta kungs vērš uzmanību arī uz faktu, ka iepirkumu finansējuma nosacījumi palikuši 2007.gada līmenī, tie nav mainīti neskatoties uz cenu un izmaksu palielināšanos. Iepirkumu vērtēšanas komisijai vajadzētu izvērtēt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, nevis izvēlēties kandidātu darba izpildei ar norādīto viszemāko cenu. Jāuzlabo pasūtītāja funkcijas – nepieciešami kvalitatīvi iepirkuma kritēriji. Piekrīt, ka reģiona būvniekiem ir jāapvienojas un jāizstrādā kopēja sadarbības koncepcija.

Jurijs Denisovs (SIA Ditton Būve) izsaka savu redzējumu par semināra pārrunātajām tēmām, uzsverot, ka ir nepietiekama būvniecības plānošana valstī ilgtermiņā, ka Daugavpils Domei nepieciešams izveidot konkrētu e-vidi iepirkumiem, būvobjektiem gan paveiktajiem, gan plānotajiem, nepieciešams pastiprināt pašvaldības kapacitāti, lai kvalitatīvāk notiktu būvdarbu izpildes kontrole (termiņi, kvalitāte). Denisova kungs atzīst, ka LBA ir nepieciešama, jo valstī nav būvniecības nozari vienojošas ministrijas

. LCA priekšsēdētājs Jevgeņijs Servuts sniedz arodbiedrību viedokli par būvniecības nozares problemātiku, norādot, ka visus nozare vieno līdzīgas problēmas, kā arī vēlmes, ka gan vienkārša darba veicējs, gan vadītājs vēlas saņemt cienīgu darba samaksu, strādāt pienācīgos darba apstākļos un uzturēt savu ģimeni. Kas neļauj visu šo iegūt būvniekiem? Tie ir nevienlīdzīgie darba apstākļi un nosacījumi. Lai mazinātu radušās problēmas jāstrādā visai nozarei kopā, iekļaujot arī pasūtītāja, kas pārsvarā ir pašvaldība, atbildību. Servuta kungs izsaka piedāvājumu slēgt vienošanos starp pašvaldību, nozares darba devēju asociāciju un nozares arodbiedrību. Servuts skaidro, ka Latvijas likumdošana (DL 18.pants) ļauj slēgt vienošanos starp nozares organizācijām reģiona ietvaros, veidojot civilizētu darba tirgu un vidi. Vienošanās paredzētu, ka tā attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri nav reģistrēti konkrētā reģionā, bet kuri vēlas šajā reģionā uzsākt uzņēmējdarbību. Dokumentā iekļaut punktus gan par darbu izpildes kārtību, gan par ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju sadarbību, gan konkrētu darba samaksu, kas mazinātu aplokšņu algu problēmu, gan darba aizsardzības jautājumus u.c.

Noslēgumā tikšanās dalībnieki vienojās izstrādāt kopīgi vienošanās projektu, par savstarpējo sadarbību reģionā, lai apmierinātu visu pušu intereses, sakārtotu pilsētas infrastruktūru un uzlabotu vietējo iedzīvotāju labklājību.

Latvijas Būvnieku Asociācija

Biroja vadītāja
Inese Rostoka

.

--> -->