svētdien , 16 janvāris 2022
Jaunumi
Jūs esat šeit: LBA | Jaunumi | Tautsaimniecības komisija apjomīgās izmaiņas būvniecības regulējumā galīgajā lasījumā lūgs Saeimu skatīt 9.jūlijā
Tautsaimniecības komisija apjomīgās izmaiņas būvniecības regulējumā galīgajā lasījumā lūgs Saeimu skatīt 9.jūlijā

Tautsaimniecības komisija apjomīgās izmaiņas būvniecības regulējumā galīgajā lasījumā lūgs Saeimu skatīt 9.jūlijā

Saeimas Preses dienests (03.07.2013.)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūgs Saeimu grozījumus Būvniecības likumā trešajā galīgajā lasījumā skatīt 9.jūlijā. To trešdien, 3.jūlijā, lēma komisijas deputāti. Grozījumi paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.

Tāpat deputāti šodien atbalstīja ierosinājumu likumā iekļaut normu, ka projektēšanu uz pasūtītāja risku varēs turpināt arī laikā, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.

Jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā, informē Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

„Izstrādātās izmaiņas pēc būtības ir pavisam jauns būvniecības regulējums, kas būtiski uzlabos un efektivizēs būvniecības procesu. Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām valsts tautsaimniecībā un viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, tāpēc šī likuma pieņemšana veicinās arī valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī investoru piesaisti,” uzsver J.Ozoliņš, piebilstot, ka izmaiņas arī paaugstinās Latvijas starptautisko konkurētspēju.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu pantu par būvkomersantu klasifikāciju, nosakot – lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, ko finansē valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienība, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas dokuments. Būvkomersantus klasificēs, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus, tehniskos kritērijus un profesionālo pieredzi.

Turpmāk būvspeciālistu sertifikāts būs beztermiņa, nosakot prasību par profesionālās kvalifikācijas regulāru paaugstināšanu. Pašlaik būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Likumā noteikts pārejas periods personām, kurām līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai būs patstāvīgās prakses tiesības, bet nebūs likumā noteiktās izglītības. Tāpat grozījumi precizē būvspeciālistu definīciju, patstāvīgās prakses tiesības un pienākumus.

Likuma grozījumi precizē Ministra kabineta (MK) kompetenci, izdodot vispārīgos un speciālos būvnoteikumus, kā arī noteikumus būvspeciālistu kompetences novērtēšanas jomā un būvkomersantu klasifikācijai.

Izmaiņas precizē būvatļauju izsniegšanas kārtību un neizsniegšanas gadījumus, kā arī paredz noteikt, ka pašvaldības apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus, piemēram, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē. Grozījumos arī paredzēts, ka būvvalde izsniegto būvatļauju varēs arī anulēt, ja būvniecība tiek veikta nelikumīgi.

Grozījumi nosaka būvvaldes definīciju un precizē iestādes kompetenci. Likumprojekts būvvaldei paredz šādus pienākumus: kontrolēt būvniecības procesa norisi un tā atbilstību likumiem, sniegt ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, kā arī izskatīt iesniegumus un pieņemt lēmumus par būvniecības ieceri. Tāpat būvvaldei būs jāizskata alternatīvi tehniskie risinājumi vides pieejamības nodrošināšanai, jāpieņem būves ekspluatācijā, jāpieņem lēmums par būves vai tās daļas maiņu bez pārbūves, jāsniedz konsultācijas par būvdarbu plānošanu un būvniecības iespējām konkrētajā teritorijā, kā arī jāreģistrē citu institūciju izsniegtās būvatļaujas.

Likumprojektā noteikti konkrēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvvaldei jāpieņem lēmumi. Atkarībā no būvniecības ieceres termiņi būs 30, 14 vai 7 dienas.

Attiecībā uz būvniecības atbildību regulējums precīzāk noteic, kurš un par ko būvniecības procesā ir atbildīgs. Piemēram, pamatā par būvniecību atbildīgs būs zemes īpašnieks, savukārt būvprojekta izstrādātājs atbildēs par būvprojekta saturu. Likumprojekts nosaka arī būvnieku, būvuzraugu, kā arī būvekspertu atbildību.

Jaunais regulējums paredz noteikt papildu pienākumus vietējām pašvaldībām – nodrošināt informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā un informēt sabiedrību par būvniecības ieceri.

Izmaiņas regulējumā noteiks, ka turpmāk pašvaldībai būs jānovērš ēkas bīstamība, nevis jāsakārto vai jānojauc būve, ja īpašnieks nebūs izpildījis pašvaldības lēmumu bīstamo ēku sakārtot vai nojaukt.

Likumprojekts papildināts ar jaunu pantu par būvniecības apdrošināšanu, kas noteiks būvnieka pienākumus apdrošināt savu civiltiesisko atbildību noteiktos gadījumos.

Likuma mērķī paredzēts noteikt, ka būvniecības procesā ne tikai jānodrošina valsts ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība, kultūrvēsturiskā un vides vērtību saglabāšana, bet arī energoresursu racionāla izmantošana. Likumprojektā precizētas būtiskākās prasības būvei, piemēram, kā vienu no prasībām nosakot arī ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.

Jaunajā regulējumā noteikti būvniecības principi un tas, kas šajā jomā jāievēro, piemēram, inženiertehniskā kvalitāte, ilgtspējīgas būvniecības princips un atklātība, lai būvniecības process būtu pietiekami atklāts un sabiedrība tiktu informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem.

Tāpat likums papildināts ar jaunu pantu, kas noteiks par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai veikt šīs nozares pārraudzību un koordināciju valstī, kā arī izstrādāt būvniecībā vienotu valsts politiku un nodrošināt tās īstenošanu. Lai veiktu šo uzdevumu, likumā par būvniecības jomu atbildīgajai ministrijai, kā arī nozaru ministrijām plānots noteikt konkrētus pienākumus.

Pašreizējais būvniecības regulējums neatbilst mūsdienu situācijai, jo ir neprecīzs un nepārskatāms. Likums pieņemts 1995.gadā un paredz sarežģītu lēmumu pieņemšanas procedūru.

Tautsaimniecības komisija Būvniecības likuma grozījumiem izveidoja darba grupu, kuru vadīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš, un tajā strādāja būvniecības nozares speciālisti, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, ministriju un citu valsts institūciju pārstāvji.

Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2014.gada 1.februārī.

Būvniecības likuma grozījumus trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.

Saeimas Preses dienests

.

--> -->