Par būvniecību un izsniegtajām būvatļaujām 2013.gada 4.ceturksnī

2013. gada 4.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās ) bija 366,7 milj. latu (521,7 milj. eiro*). Izpildītais būvdarbu apjoms sastāda 74% no 2007.gada 4.ceturkšņa apjoma.

2013.gada ceturtā ceturkšņa rezultāti ir mazliet vājāki kā varētu gaidīt. No vienas puses bija ļoti labvēlīgi laika apstākļi būvdarbu veikšanai, bet no otras puses nozarē valdīja liels uztraukums par sagaidāmo situāciju 2014.gadā. Beidzoties ES 2007. – 2013.g. plānošanas perioda finansējumam, nebija skaidra priekšstata par nākamā perioda finanšu plūsmām. Skaidrība radās tikai gada nogalē. Būvniecības nozare ir ļoti atkarīga no ES līdzekļu apguves, kā arī no valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Privāto investīciju ir nepietiekoši.

Ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,2%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājās par 5,8%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms samazinājās par 4,4%.

Ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar ceturto ceturksni gadu iepriekš, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,9%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 3,0%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība palielinājās par 36,1% un administratīvo ēku būvniecība pieauga 2,6 reizes. Inženierbūvju produkcija, salīdzinot ar pagājušā gada 4.ceturksni, pieauga par 4,5%, un tam par iemeslu bija būtisks produkcijas apjoma palielinājums maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā – attiecīgi par 74,1 un 42,0%. .

2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,9%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 4,2%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 57,9% un administratīvo ēku būvniecība – par 99,1%. Inženierbūvju būvniecība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi par 8,8%.Vislielākais pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju, kā arī ostu būvniecībā – attiecīgi par 76,3 un 70,4%.

Ekonomikas ministrijas iepriekšējās prognozes liecina, ka 2013.gadā būvniecības nozares kopējā izaugsme varētu būt 8,3%, bet līdz 2016.gadam – 4 – 6,8% ik gadu. Faktiski – 6,9%. Daudz grūtāk prognozēt būvniecības izaugsmi turpmākajos gados. 2013.gadā beidzās ES 2007.- 2013.gada plānošanas periods, t.i., finansējums, bet pirmie tenderi darbu veikšanai notikuši tikai 2013.gada decembrī un 2014.gada janvārī. Manuprāt, ja finansējums ceļu būvei 2014.gadā būs 2013.gada līmenī, tad būvniecības produkcijas pieaugums 2014.gadā varētu sastādīt 4,5 – 6,5 %, pie nosacījuma, ka tenderi ceļu būvei noslēgsies 2014.gada februārī.

2013.gada 4.ceturksnī 76 būvniecības uzņēmumu saviem spēkiem izpildītais būvdarbu apjoms sastādīja 1 miljonu latu un vairāk ( 1,42 milj. eiro ) , bet 2012.gada 4.ceturksnī bija 69 tādi uzņēmumi. 2013.gada 4.ceturksnī 10 uzņēmumu saviem spēkiem izpildītais būvdarbu apjoms sastādīja 5 miljonu latu un vairāk ( 7,1 milj.eiro ), bet 2012.gada 4.ceturksnī bija 8 šādi uzņēmumi.

2012.gada 4.ceturksnī tika uzsākti atsevišķi nozīmīgi investīciju projekti, piemēram, projekts par infrastruktūras attīstību Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra, Rīgas pils rekonstrukcija, Dzintaru koncertzāles mazās zāles rekonstrukcija, Salaspilī – sporta halles celtniecība (nodota ekspluatācijā 2013.gada IV ceturksnī), kuru apjomi būtiski ietekmēja nozares rādītājus 2013.gadā. 2013.gada 1.ceturksnī uzsākta Valsts mākslas muzejs rekonstrukcija, 2013.gada otrā pusē viesnīcas „Rīga” rekonstrukcija, tilta pār Daugavu renovācija un maģistrālo siltumtrašu būvniecība Jēkabpilī, Valmieras autoostas rekonstrukcija ( nodota ekspluatācijā 2013.gada 4.ceturksnī ), koncertzāles „Lielais dzintars” būvniecība Liepājā, Polipakss ražošanas un loģistikas centra būvniecība. 2013.gada nogalē sākta LU Akadēmiskā centra būvniecību un Austrumu slimnīcas operāciju bloka rekonstrukcija un daudzdzīvokļu mājas rekonstrukcija Rīgā Raņķa dambī 9.

Šā gada ceturtajā ceturksnī jaunās būvniecības īpatsvars kopējā veikto būvdarbu apjomā sastādīja 51.9%, kas ir par 5,6 procenta punktiem vairāk nekā 2013.gada 3. ceturksnī un par 7,2 procenta punktiem vairāk nekā 2012.gada 4.ceturksnī.

2013.gada 4.ceturksnī ēku būvniecības īpatsvars sastādīja 41,1% ( 2012.gada ceturtajā ceturksnī – 41,5%).

Būvniecības produkcijas apjoms un tā pārmaiņas

	Pavisam (faktiskajās cenās, milj. latu)				2013. gads , salīdzinot ar 2012.gadu,% (salīdzināmajās cenās kalendāri izlīdzināts)	2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar
	2013. gadā		2013. gada 4. cet.			2013.gada 3.cet.,% (salīdzināmajās cenās sezonāli izlīdzināts)	2012.gada 4.cet.,% (salīdzināmajās cenās kalendāri izlīdzināts)
	milj. latu	milj. eiro*	milj. latu	milj. eiro*
Kopā	1167,4	1661,0	366,7	521,7	6,9	-2,2	3,9
Tai skaitā:
Dzīvojamās mājas	131,2	186,7	42,4	60,3	57,9	-4,1	36,1
Administratīvās ēkas	59,1	84,0	18,9	26,9	91,9	20,4	156,4
Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēkas	25,8	36,7	9,8	13,9	19,7	74,5	32,9
Rūpniecības ražošanas ēkas un noliktavas	68,4	97,3	25,1	35,7	-7,8	49,5	-3,7
Skolas, universitātes un zinātniskai pētniecībai paredzētās ēkas	51,7	73,6	14,3	20,4	-3,0	0,0	-8,7
Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas	22,1	31,4	6,3	8,9	-34,3	16,2	-36,0
Šosejas, ielas, ceļi, lidlauki, skrejceļi, dzelzceļa līnijas	269,9	384,0	77,4	110,2	-4,0	-0,6	-6,3
Tilti un tuneļi	37,1	52,8	12,9	18,4	27,9	1,2	42,0
Ostas un dambji	74,9	106,6	22,3	31,7	70,4	-8,4	10,6
Maģistrālie cauruļvadi, komunikācijas līnijas un spēka līnijas	94,9	135,1	31,7	45,1	76,3	7,1	74,1
Vietējie cauruļvadi un kabeļi	55,7	79,2	20,2	28,8	-37,8	10,1	-37,4

Ceturtajā ceturksnīizsniegtas 417 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 93,6 tūkst.m². Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tas ir par 118 būvatļaujām mazāk un kopējā paredzētā platība samazinājusies par 28,0%. Jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai ar kopējo platību 64,3 tūkst,m² izsniegtas 273 būvatļaujas jeb par 24,4% mazāku platību un 81 būvatļauju mazāk.

Savukārt rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 199,6 tūkst.m² izsniedza 107 būvatļaujas. Salīdzinot ar pagājušā gada 4.ceturksni ir izsniegtas par 3 būvatļaujām mazāk, un par 7,4% mazāku platību. 58 būvatļaujas izsniedza jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 133,7 tūkst.m² jeb par 4 būvatļaujām mazāk , bet paredzētā platība palielinājusies 1,8 reizes, salīdzinot ar pērnā gada 4.ceturksni.

2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās, būvmateriālu ražošanas apjomi palielinājušies par 5,6%, bet salīdzinājumā ar 2013.gada 3.ceturksni palielinājušies par 1,1%.

2013.gada 4.ceturksnī ekspluatācijā nodotas jaunas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 153,0 tūkst. kvadrātmetru jeb par 20,6 % vairāk nekā 2012.gada ceturtajā ceturksnī.

2013.gada 4.ceturksnī ekspluatācijā pieņemti daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti : Salaspils sporta halle, autoceļa posms no Tīnužiem līdz Koknesei, Dienvidu tilta trešā kārta, Rīgas Psihatrijas un narkoloģijas slimnīcas uzņemšanas komplekss, rekonstruētā Rēzeknes Augstskolas vēsturiskā ēka, jaunā biomasas katlu māja Liepājā, rekonstruētie tramvaja līnijas posmi Liepājā, rekonstruētā Lielā iela un Čakstes bulvāris Jelgavā, jauna biezpiena ražotne AS ”Tukuma piens”, dzīvojamo namu komplekss Bolderājā. u.c.

Šā gada būvdarbu sezonā pēc valsts pasūtījuma būvēti un pārbūvēti ceļi apmēram 500 km apmērā. Lauvas tiesu no ceļu būves un remonta izdevumiem sedz ES palīdzības fondi. No Kohēzijas fonda līdzekļiem šogad darbi veikti 10 būvobjektos. Galvenais objekts ir jaunuzbūvēts autoceļa posms no Tīnužiem līdz Koknesi, kas nodots ekspluatācijā šā gada novembrī. Šīs pašas E 22 trases posms ir ceļš no Ludza līdz Nirzai, kuru plānots pabeigt nākamgad. Kohēzijas fonda sadaļā kopā ir 224 km izbūvētu vai pārbūvētu ceļu, kur darbi vai nu pabeigti šogad , vai arī iesākti un tiks pabeigti nākamgad.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda finansēti darbi šogad veikti 17 ceļa posmos apmēram 150 km garumā.

Kopumā 2014.gadā paredzēts 81 būvdarbu iepirkums, no kuriem 15 ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēti objekti. Papildus darbi turpināsies vienpadsmit no iepriekšējā gada pārejošos objektos. Kopējais valsts autoceļiem paredzētais finansējums 2014.gadā ir gandrīz 250 miljoni eiro, no kuriem nepilni 136 miljoni eiro ir ES fondu līdzfinansējums. Lielākie objekti 2014.gadā – Liepājas šosejas rekonstrukcija no 163.kilometra ( 14,9 miljoni eiro ), Veclaicenes autoceļa remonts no 15.kilometra ( 19,35 miljoni latu ), autoceļa Krievijas robeža – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža remonts no 113.kilometra ( 14,5 miljoni eiro ).

Uz valsts budžeta rēķina 2013.gadā tika rekonstruēti divi ceļa pārvadi pie Saulkalnes un Smiltenes.

Lielākie objekti 2013.gadā : A/c Skrudaliena – Kaplava posma rekonstrukcija, sliežu ceļa Skrīveri – Krustpils būvniecība, tranzītielas A 13 rekonstrukcija Daugavpilī, rekonstruētais K.Ulmaņa gatves satiksmes pārvads, Vienības gatves rekonstrukcija Rīgā, autoceļa posms no Tīnužiem līdz Koknesei ( pabeigts ), Daugavas ielas rekonstrukcija Daugavpilī, autoceļa A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža rekonstrukcija ( pabeigts ), rekonstruētā Lielā iela un Čakstes bulvāris Jelgavā ( pabeigts ) u.c.

Maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju pozitīvos būvniecības rezultātus būtiski ietekmēja atsevišķu objektu būvniecība – „Kurzemes loka” posms Grobiņa – Ventspils un Latvijas Dzezsceļa sakaru līniju modernizācija. 2013.gada septembrī ekspluatācijā nodota rekonstruēto maģistrālo cauruļvadu pirmā kārta.

Aktivitātes veselības aizsardzības ēku būvniecībā saistītas ar Liepājas slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 26.korpusa rekonstrukciju, kā arī ar jaunās Talsu slimnīcas, P.Stradiņa Klīniskās slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, stacionāra „Gaiļezers” operāciju bloka rekonstrukciju.

2013.gada 4.ceturksnī turpinājās Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība (pabeigta 2013.gada oktobrī ), kā arī būvēti tilti K.Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla rekonstrukcijas gaitā ( pabeigti 2013.gada oktobrī). Turpināsies tilta būvniecība Bauskā.

Neskatoties uz to, ka daudzas jaunuzbūvētās viendzīvokļa mājas nav apdzīvotas un ne visos jaunajos daudzdzīvokļu namos visi dzīvokļi ir pārdoti, turpinās aktīva dzīvojamo māju būvniecība. Lielā mērā tas saistās ar Rīgas un Jūrmalas pašvaldību aktivitātēm, lai mazinātu dzīvokļu rindas, kā arī uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem. Rezultātā tiek iesāktas jaunu mājokļu būvniecība, kas savā ziņā izkropļo tirgu, 2013,gadā ekspluatācijā nodots daudzdzīvokļu māju komplekss Bolderājā, „Dekarta property” projektus Kalnciema ielā 2 un Skolas ielā 17 , jaunā projekta „Dammes liepas” pirmās divas mājas. 2014.gadā paredzēts pabeigt daudzdzīvokļu ēkas rekonstrukciju Rīgā Raņķa dambī 9.

2014.gadā paredzēts nodot ekspluatācijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Strēlnieku ielā 7 Rīgā, projektu Midtown apartaments Hospitāļu ielā, projektu Domino Stendes ielā , projekta Biķerziedi 3.kārta, projektu Legend Bulduros, projektu Kado Karim Jūrmalā u.c.

Komercbankas patlaban nevēlas kreditēt jaunu nekustamo īpašuma projektu attīstītājus, jo negrib īpašuma tirgū radīt konkurenci saviem nekustamo īpašuma meitasuzņēmumiem. Pēc pāris gadiem tas var izraisīt strauju īpašuma cenu kāpumu. Patlaban lielākie pieejamie dzīvokļu īpašuma portfeļi pieder tieši banku meitasuzņēmumiem, kuru uzdevums ir tos realizēt.

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valsts un pašvaldības vairāk līdzekļu var novirzīt izglītības iestāžu būvniecībai. Lielākie objekti 2013. gadā :Valmieras mūzikas skolas rekonstrukcija, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes jaunā korpusa būvniecība (pabeigta 2013.gada oktobrī), Ķekavas sākumskolas mācību korpusa 3 B būvniecība, Vidzemes mūzikas un kultūras centrs, jauns bērnudārzs Ķemeros, Liepājas universitātes galvenās ēkas rekonstrukcija, Rēzeknes augstskolas rekonstrukcijas pirmā un otrā kārta, renovētais Daugavpils universitātes mācību korpuss, pirmsskolas mācību iestāde „Pasaciņa” Siguldā u.c.

Aktivitātes vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecībā saistītas ar ūdenssaimniecības objektu būvniecību par Eiropas fondu līdzekļiem Valmierā, Daugavpilī, Jūrmalā, Mārupē, Bolderājā.

Aktīva būvniecība ostās saistās ar infrastruktūras objektu izbūvi Krievu salā, sauskravu termināla būvniecība Ventspils ostā, pagaidu piestātnes MS – 2 būvniecība Mangaļsalā, jauna minerālmēslu un graudu terminālu izbūvi Kundziņsalā u.c.

2012.gadā Rīgas biroju telpu piedāvājumu palielināja divas ēkas – „Jupiter centre” ar 7400 kvadrātmetriem un neliela biroja ēka Rīgas industriālajā parkā ar nedaudz virs 1000 kvadrātmetriem iznomājamās platības.2013.gadā Ekspluatācijā nodota jaunā Administratīvās tiesas ēka.

Jūtama tendence, ka informāciju tehnoloģiju uzņēmumi, juridiskie biroji un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji paplašina savu darbību un meklē iespēju pāriet uz lielākām telpām, labākā vietā. 2014.gadā tiks pabeigts VID komplekss ar iznomājamo platību 42000 kvadrātmetru, kā arī jauna biroja ēka Vaiņodes ielā 1 ar aptuveni kopējo platību 7000 kvadrātmetru. 2013.gada nogalē izdota būvatļauja lielas biroju ēkas būvniecībai ar kopējo platību 36000 kvadrātmetri Latgales priekšpilsētā.

2013.gada augustā Mārupē sākta Polipakss ražošanas un loģistikas centra būvniecība. Trešajā ceturksnī izsniegta būvatļauja Rīgas vagonrūpnīcas ražotnes būvniecībai Jelgavā, kā arī būvatļauja noliktavu kompleksu būvniecībai Stopiņu industriālajā parkā. 2013.gada 4.ceturksnī ekspluatācijā nodota jauna biezpiena ražotne AS ”Tukuma piens”.

Lielākie investīciju projekti 2013. un turpmākajos gados

1. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija, 19,8 miljoni latu;

2. Ostas infrastruktūras objekti Krievu salā un Kundziņsalā, 77,28 miljoni. latu;

3. Stacijas „Bolderāja 2” astoņu sliežu ceļu izbūve stacijā un ar Krievu salu savienojošā ceļa izbūve, 28,6 miljoni latu;

4. VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” A korpusa projektēšana, autoruzraudzība, būvniecības darbu veikšana un iebūvējamo iekārtu piegāde, uzstādīšana un apkalpošana garantijas laikā, 39,09 miljoni latu;

5. Olaines cietuma būvniecība 2013- 2017, 55,495 miljoni latu;

6. Būvniecības darbi Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē, 8,47 miljoni latu;

7. Daugavas ielas rekonstrukcija Daugavpilī, 2,29 miljoni latu;

8. Autoceļa E22 posma Ludza – Terehova rekonstrukcija, 11,793 miljoni latu;

9. K.Ulmaņa gatves satiksmes pārvada pār dzelzceļu renovācija, 2,063 miljoni latu

10. Mūsas tilta rekonstrukcija Bauskā 2.kārta, 2,8 miljoni latu;

11. Autoceļa P40 Alūksne – Zaiceva posma Kolberģi – Plaskums rekonstrukcija, 4,158 miljoni latu;

12. Autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža km 49378 – 60,00 segas rekonstrukcija, 5,934 miljoni latu;

13. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Jūrmalā, 3,753 miljoni latu;

14. Alūksnes pilsētas tautas nama rekonstrukcija, 2,342 miljoni latu;

15. Cēsu Centrālās bibliotēkas ēkas renovācija, 1,157 milj.latu;

16. Maģistrālo siltumtrašu rekonstrukcija Jēkabpilī, 1,05 milj.latu;

17. Jaunas šokolādes izstrādājumu ražotnes būvniecība un iekārtu iegāde, 2,09 miljoni latu;

18.Tranzītielu posmu rekonstrukcija Liepājā, 1,979 miljoni latu;

19. Daugavpils novada pašvaldības ēku rekonstrukcija un renovācija, 3,203 miljoni latu;

20. Lauksaimniecības tehnikas ražotāja ”John Deere”tirdzniecības un servisa centra izveide Ķekavā, 3,022 miljoni latu,

21. LU Akadēmiskā centra Torņkalnā būvniecība ,

22. Šķirotavā kravas vagonu sastāvu šķirošanas uzkalns,

23. Liepājas daudzfunkcionālais centrs „Lielais dzintars”, 20,3 miljoni latu;

24. 15 MW šķeldu katlumājas jaunbūve Daugavpilī, 4,573 miljoni latu;

25. Kanalizācijas, apkures, karstā un aukstā ūdensvada cauruļu nomaiņa Rīgā, 1,942 miljoni latu,

26. Jelgavas tehnikuma rekonstrukcija, 6,636 miljoni latu,

27. Daudzfunkcionāla saldējuma ražošanas līnija A/S Druva Food, 3,2 miljoni latu,

28. Siguldas bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukcija,2,5 miljoni eiro,

29. Pašvaldības ēkas Jaunmārupē rekonstrukcija par pamatskolu 1.kārta, 3,7 miljoni eiro,

30. Autoceļa p104 posma Zebrene – Lielauce rekonstrukcija, 4,4 miljoni eiro.

Sagatavojot analītisko materiālu izmantoti Ekonomikas ministrijas, būvuzņēmumu mājas lapu, būvuzņēmumu preses relīžu, Iepirkuma un uzraudzības biroja , kā arī atsevišķu publikāciju dati avīzēs „Diena”, „Dienas bizness”.