svētdien , 24 oktobris 2021
Jaunumi
Jūs esat šeit: LBA | Jaunumi | Iznācis žurnāla “Būvinženieris” oktobra numurs

Iznācis žurnāla “Būvinženieris” oktobra numurs

Žurnāls „Būvinženieris”, 2014. gada oktobris

Žurnāla „Būvinženieris” oktobra numurā daudz aktualitāšu: notikumi, pētījumi, objekti. Protams, ka globālos mērogos aktualitāte numur viens ir jaunais Būvniecības likums. Tas stājās spēkā šā gada 1. oktobrī, bet Vispārīgo būvnoteikumu projekts liecina, ka vairākas būtiskas būvniecības procesa prasības, salīdzinot ar līdzšinējo būvniecības regulējumu, kļuvušas ļoti vispārinātas. Ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju speciālisti ierosina izstrādāt labās prakses standartus. Projektētāji uzsver, cik būtiski ir kvalitatīvi projekti.

Projektētāji raksta arī par  to, ka projektēšanas uzdevumam ir īpaša nozīme kvalitatīvu ēku mikroklimata sistēmu tapšanā. Latvijas Arhitektu savienības speciālistu kopa izveidojusi savu standartu Standarts LAS.ST 01.13, kurā ir nepārprotami izdalītas projekta stadijas: projekta programma (projektēšanas uzdevums), skiču, tehniskais vai darba projekts. Neatkarīgi no tā, vai tiek projektēta publiskā, dzīvojamā vai ražošanas ēka, projektēšanas uzdevums ir neatņemama projekta sastāvdaļa. Lielās arhitektūras projekta programmas viena no būtiskākajām apakšsadaļām, kas attiecināma uz būvprojekta ilgtspēju, energoefektivitāti un ēkas komforta līmeni (gaisa kvalitāte un termālais komforts), ir ēkas apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas / dzesēšanas sistēmu projektēšanas uzdevums.

Tūkstošgades sākumā izlolotais starpvalstu projekts „Apvedceļa būvniecība Panemune–Sovetska ar tiltu pār Nemunu” ir Lietuvas un Krievijas Federācijas kopprojekts, kura ietvaros tiek realizēta jauna tilta pār Nemunu un pievedceļu būvniecība uz Lietuvas valsts robežas ar Kaļiņingradas apgabalu Krievijas Federācijā.

Cēlo Bauskas Valsts ģimnāzijas un sākumskolas ēku sakoptajā un ekonomiski aktīvajā Zemgales pilsētā kopš vasaras sākuma ieskauj renovācijas tīkls. Bērni 1. septembrī mācības varēja sākt tikai daļā klašu, un skolotājiem jāizdomā, kur citās telpās vadīt stundas, jo būvnieki kavē darbu termiņus. Iepirkumā nācies dot priekšroku SIA „Starbag” – nelielai firmai, par kuras darba organizācijas atbilstību šaubas pauda iepriekšējie sadarbības partneri no citiem novadiem.

Baltkrievijas pierobežā meža ielokā atrodas Silenes medību pils „Ilgas”, kas celta pēc arhitekta Vilhelma Neimana projekta 19. gadsimta otrajā pusē un pirms pāris gadiem ieguvusi jaunu dzīvi. Daugavpils universitāte te iekārtojusi mācību bāzi.

Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamata pamatskola pēc 110 gadu ekspluatācijas ar Rīgas domes atbalstu piedzīvojusi rekonstrukciju un būtiskas pārvērtības. Arhitekta Reinholda GeorgaŠmēlinga 1903. gadā celtā skola «pārdzīvoja» ne tikai ēkas vēsturisko rekonstrukciju un fasādes restaurāciju, tai tika uzbūvēts jauns sporta komplekss, garāžas pārbūvētas par metālapstrādes un kokapstrādes darbnīcām.

Pastiprināts saspriegtu kastveida siju tilts pār Ogres upi ir unikāla pieredze projektētājiem un būvētājiem.Tilts pār Ogres upi pirms gada rekonstruētajā autoceļa E22 posmā Tīnūži–autoceļš P32 tika uzbūvēts 1989.–1990. gadā no saliekamām mainīga augstuma saspriegtā dzelzsbetona kastveida sijām. Tagad tas ir pirmais Baltijā, kurā izmantotas saspriegtas CFRP lentes.

Vēl pirms dažiem gadiem būvniecībā tika nodarbināts 71 tūkstotis personu, kas ir 7,3% no kopējā nodarbināto skaita valstī. Valsts mērogā nozare piesaista aptuveni pusi no visām investīcijām. Taču, pieaugot būvniecības oficiālajiem apjomiem, pieaug arī patvaļīgā būvniecība. Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā darba ietvaros pētot patvaļīgo būvniecību Jelgavas novadā, tikai izveidota aptauja, kurā iesaistījās projektētāji, būvvaldes speciālisti, būvuzraugi, projektu vadītāji un eksperti. Žurnāla „Būvinženieris” lasītāji tiek iepazīstināti ar aptaujas rezultātiem.

„Būvinženieris”publicē „Lursoft” pētījumu par būvniecības nozari, kas liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā nozare uzrādījusi pozitīvu izaugsmi. To apstiprina gan būvnieku apgrozījuma un peļņas pieaugums, gan pieaugošais darbinieku skaits. Arī Ekonomikas ministrijas veiktais apkopojums parāda, ka būvniecības produkcijas apjomi turpina pieaugt un šā gada otrajā ceturksnī produkcijas apjomi faktiskajās cenās veidojuši jau 426,1 milj. eiro. Gada griezumā būvniecības apjomi pieauguši par 15,8%. Visstraujāko pieaugumu uzrādījuši dzīvojamo ēku būvniecības apjomi, savukārt nedzīvojamo ēku būvniecības apjomi pieauguši nedaudz lēnākos tempos, taču tieši nedzīvojamo ēku būvniecībai bijis lielākais devums nozares gada izaugsmē. 

Ārvalstu tirgos būvniekiem jāpierāda sevi ne tikai ar augstu tehnisko kvalitāti un atbildīgu pieeju darbam, svarīgi arī ievērot katras valsts darījumu tradīcijas, uzkrāt praksi un veidot reputāciju ar labiem references objektiem, – „Būvinženieris” stāsta par „Skonto Enterprises” pieredzi.

Un visam pāri lielie svētki: „Būvindustrijas lielā balva”. 38 žūrijas locekļi divās kārtās vērtēja 21 pretendentu kategorijā „Mūža ieguldījums būvindustrijā” un 24 pretendentus kategorijā „Gada inženieris / arhitekts”. Divpadsmit  galvenos laureātus,  nozares augstākā apbalvojuma „Pamatakmens” ieguvējus apsveica Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, RTU rektors Leonīds Ribickis,  Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs un citi.

Svētki  izskanējuši, balvas saņemtas. Turpinās darbs.

 

Mārīte Šperberga,

žurnāla „Būvinženieris” galvenā redaktore

 

.

--> -->