pirmdien , 23 oktobris 2017
Jaunumi
Jūs esat šeit: LBA | Jaunumi | Iznācis žurnāla “Būvinženieris” februāra numurs
Iznācis žurnāla “Būvinženieris” februāra numurs

Iznācis žurnāla “Būvinženieris” februāra numurs

Klāt “Būvinženieris”! 2015. gads februāris. Nr.42

2015. gads iesācies ar pastiprinātu uzmanību Zolitūdes traģēdijai, publiskajā telpā tiek apšaubīta būvniecības procesā iesaistīto speciālistu profesionālā kompetence. Par to, kāds būs šis gads, žurnālā prognozē profesionālo biedrību un asociāciju vadītāji.

Par ko vēl varēsiet lasīt žurnālā “Būvinženieris?”

Bet 2014. gads noslēdzās ar patīkamu notikumu – “Būvindustrijas lielā balva 2014” laureāti devās ceļojumā uz Šveici, Vāciju un Franciju. Programmu izstrādāja un laureātus ceļojumā pavadīja viens no “Būvindustrijas lielās balvas” atbalstītājiem – “STO” sadarbības partneris Latvijā Aldis Āboltiņš.

Liepājas koncertzāle “Lielais Dzintars”, kas jau izpelnījusies ievērību ar oriģinālo vizuālo un konstruktīvo risinājumu, janvārī ieguvusi krāsu, jo pabeigta stikloto fasāžu montāža. Par oriģinālā objekta tapšanu “Būvinženierim” stāsta projekta vadītājs Ivo Brālēns no būvkompānijas “Merks”.

240 metru garais un četrus metrus platais gājēju un velosipēdistu tilts pār Gauju, kas savieno Carnikavu ar Siguļiem, ir garākais Latvijā. Tilta projektu izstrādāja un būvuzraudzību veica SIA “L4 ceļu projekti”, bet būvdarbus – SIA “Tilts”.

Rīgā salu tilta galā līdzās K. Ulmaņa gatves krustojumam ar Vienības gatvi, kur padomju teritorija 19 020 m2 platībā piederēja armijai, un pēc neatkarības atgūšanas palika neizmantota, tagad SIA “Arčers” uzbūvējis oriģināla arhitektoniska risinājuma būvi – biroju ēku kopā ar labiekārtotu, bagātīgi apzaļumotu teritoriju.

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tiltu laiduma konstrukcijām tika izmantotas saspriegta betona sijas, kur betona saspriegšanai tika izmantots gluds vai rievots stiepļveida stiegrojums ar 5 milimetru lielu diametru. Šāda tipa sijas ieguvušas nosaukumu: stīgbetona sijas. Tās izgatavotas stendos, kur stiegrojuma stieples iepriekš saspriedza un pēc tam apbetonēja (pirmsaspriegšanas metode). Tās projektētas normatīvajām slodzēm N-30 un NK-80 (saskaņā ar tā laika būvnormatīva SN-200-62 prasībām). Siju spēja uzņemt mūsdienu slodzes ir atkarīga no to bojājumu apjoma. Ar šāda tipa sijām uz Latvijas autoceļiem vēl joprojām tiek ekspluatēti 115 tilti. “Būvinženiera” autors, RTU profesors Ainārs Paeglītis raksta par pētījuma rezultātiem.

Vēl “Būvinženieris” raksta par plaisu remontu betona konstrukcijās, par to, ka plaisas un caurumi betona konstrukcijās pirms remonta veikšanas ir jāvērtē, domājot par konstrukcijas nestspēju, lietošanas īpašībām (ūdensnecaurlaidība, vizuālais izskats) un konstrukcijas kalpošanas ilgumu.

“Būvinženieris” sarunājas ar solistu, kas dzird orķestri. “Viņa vārds ir kā kvalitātes garants. Nereti pasūtītāji vaicā: vai viņš būs uzraudzības grupas vadītājs? Lieliski, tad mūsu problēmas ir atrisinātas!» tā SIA “Aqua-Brambis” vecāko inženieri Jāni Timšānu raksturo kolēģi.

Par pašaizliedzīgu kalpošanu nozarei AS “KU Lat-Holding” padomes priekšsēdētājs, LBS valdes loceklis, BSSI Shēmas komitejas, sertificēšanas novērtēšanas komisijas loceklis un strīdu izskatīšanas komisijas vadītājs Alberts Krols 2014. gada 10. septembrī par mūža ieguldījumu būvindustrijā saņēma augstāko novērtējumu būvniecībā – “Būvindustrijas lielo balvu”. “Būvinženieris” vēsta par to, kas un kā ietekmējis šī izcilā inženiera dzīvi.

ASV būvju drošības eksperts zinātņu doktors Mumtazs Usmens, kurš rudenī lasīja lekcijas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentiem, sarunā ar Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) biedriem skaidroja, kā Amerikā nodrošina kvalitatīvu celtniecību. Iepriekšējā numurā (2014. gada decembris) varēja lasīt par negadījumu analīzi. Šajā numurā turpinām tēmu. Būvju sabrukšanas novēršanai būtiski, ka komanda strādā kopā no idejas līdz gatavai būvei.

Latvijas Ilgstpējīgas būvniecības padome decembrī sāka Pasaules Zaļās būvniecības padomes (World Green Building Council – WGBC) mācību kursu, kurā var iegūt ilgtspējīgas būvniecības speciālista (green building professional) sertifikātu. Šoreiz rakstām par to cik ilgtspējīga restaurācija svarīga visiem nozares dalībniekiem.

Pērn stājās spēkā jaunais Būvniecības likums, kā arī virkne saistošo normatīvo aktu, tostarp Ministru kabineta noteikumi Nr. 502 “Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”, kas paredz būtiskas izmaiņas. Jaunie noteikumi ir «cietais rieksts» gan apdrošinātājiem, gan būvspeciālistiem, jo pagaidām vēl tie raisa dažādas interpretācijas. Daudziem būvspeciālistiem satraukumu rada ne tikai jaunajos normatīvajos aktos noteiktā obligātā prasība par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu visiem iesaistītajiem būvspeciālistiem, bet arī tas, ka mainīta terminoloģija un process kopumā.

“Būvinženieris” mēģina atbildēt uz jautājumu: “Kas ir Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana – papildu izdevumi vai ilgtermiņa drošības garantija?”

Jaunais gads būvniecības nozarē lielā mērā būs saistīts ar nepieciešamību ieviest dzīvē Būvniecības likuma Vispārīgos un Speciālos būvnoteikumus. Faktiski tas nozīmē, ka būvniecības pakalpojumu (konsultācijas un projektēšana) sniedzēji strādās tādā kā testa režīmā. Kā? Par to raksta paši procesa dalībnieki.

 

Mārīte Šperberga,

žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore

buvinzenieris02

.

--> -->