Par būvniecību un izsniegtajām būvatļaujām

Par būvniecību un izsniegtajām būvatļaujām 2012.gada 4.ceturksnī

2012.gada 4.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 349.6 milj. latu. Izpildītais būvdarbu apjoms sastāda aptuveni 70% no 2007.gada 4.ceturkšņa apjoma.

Pēc ilgstošas trīs gadu lejupslīdes, būvniecības nozare uzrāda pieauguma tendences. Tās nav straujas, bet stabilas. Šobrīd ir redzama Eiropas fondu līdzfinansētu projektu dominance, kas galvenokārt attiecas uz infrastruktūras objektiem. Projekti skar ceļa būves, komunikāciju, ostu un dzelzceļa segmentus, kuros līdz ar šo sagaidāma pozitīva attīstības tendence nākamajos atskaites periodos. 2012.gada 4.ceturksnī ir uzsākti atsevišķi nozīmīgi investīciju projekti, piemēram, projekts par infrastruktūras attīstību Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra , Rīgas pils rekonstrukcija, Dzintaru koncertzāles mazās zāles rekonstrukcija, Salaspilī – sporta halles būvniecība u.c., kuru apjomi pagaidām nenozīmīgi ietekmē nozares rādītājus, taču turpmākajos ceturkšņos to nozīmība pieaugs.2013.gada februārī paredzēts sākt Ventspils ostas pirmā muliņa demontāžu, 2013.gada otrā pusē viesnīcas „Rīga” rekonstrukciju. 2013.gadā sāks Valsts Mākslas muzeja rekonstrukciju. 2013.gadā paredzēts nodot ekspluatācijā Rīgas pašvaldības dzīvojamo ēku komplekss Bolderājā, kultūras pils „Ziemeļblāzma” un pamatskola „Rīdze”, jaunu tramvaja līniju Liepājā, jaunā Administratīvās tiesas ēka Baldones ielā 1, „Fortum” biomasas koģenerācijas stacija Jelgavā u.c.

Pie negatīvajiem procesiem būvniecībā var minēt kavēšanos ar jauno Būvniecības likumu, kurš patlaban tiek skatīts jau trešajā Saeimā un vēl joprojām nav pieņemts. Tāpat 2012.gada vasarā valdība nolēma atlikt vairāku būvniecības projektu īstenošanu, kuru finansēšanai būtu jātērē valsts budžeta līdzekļi. Nolemts atlikt Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes un Valsts policijas koledžas Latgales reģiona filiāles ēku būvniecību un rekonstrukciju Daugavpils cietokšņa ēku kompleksā, Iekšlietu ministrijas iestādēm nepieciešamo ēku būvniecību un rekonstrukciju Rīgā, Gaujas ielā 15, nelegālo imigrantu uzturēšanas nometnes ”Olaine” ēku rekonstrukciju un citu objektu būvniecību.

No otras puses jāatzīmē, ka par spīti straujajam atkopšanās tempam, būvniecības apjoms ir atgriezies vien 2003.gada 4.ceturkšņa līmenī, jo kritums krīzes laikā būvniecībā bija vislielākais. Ēku būvniecības indekss ir aizkļuvis līdz 2001.gada 4. ceturkšņa līmenim, kamēr inženierbūves top nedaudz straujāk kā 2005.gada nogalē.

 

2012.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 3.ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājies par 3.8%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms pieaudzis – par 4.7%, inženierbūvju – par 3.2%.

2012.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada 4.ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 9.3%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 9.7%, inženierbūvju - par 8.9%.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu apjoma pieaugums, salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija ostu, kā arī dzīvojamo māju būvniecībā- attiecīgi par 103.7% un 31.6%. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās tiltu un tuneļu, kā arī administratīvo ēku būvniecībā – attiecīgi par 27.6% un 24.7%.

 

2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 14.8%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms pieauga par 14.7%, inženierbūvju būvniecība – par 16.2%.

 

Būvniecības produkcijas apjoms un tā pārmaiņas

	Pavisam (faktiskajās cenās, milj. latu)		2012.gadā salīdzinot ar 2011. gadu,% (salīdznāmajās cenās kalendāri izlīdzināts}	2012.gada 4.ceturksnī salīdzinot ar
	2012.gadā	2012. gada 4.cet.		2012.gada 3.cet.,% (salīdzināmajās cenās sezonāli izlīdzināts)	2011.gada 4.cet.,% (salīdzināmajās cenās kalendāri izlīdzināts)
Pavisam	1064.9	349.6	14.8	3.8	9.3
no tā:
Dzīvojamās mājas	80.8	30.9	17.9	17.4	31.6
Administratīvās ēkas	30.3	7.7	24.8	-7.6	-24.7
Rūpniecības ražošanas ēkas un noliktavas	72.2	25.9	-2.7	11.0	7.9
Skolas, universitātes un zinātniskās pētniecības ēkas	51.9	15.6	4.0	-2.1	-4.2
Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas	32.6	9.7	13.5	12.0	31.4
Šosejas, ielas, ceļi, lidlauki, skrejceļi, dzelzceļa līnijas	273.4	82.1	25.9	2.2	3.9
Tilti un tuneļi	28.2	9.0	-42.9	29.0	-27.6
Ostas un dambji	42.8	20.1	60.4	64.7	103.7
Maģistrālie cauruļvadi, komunikācijas līnijas un spēka līnijas	52.4	18.1	12.9	-6.2	-0.7
Vietējie cauruļvadi un kabeļi	87.1	32.1	-17.9	28.5	-8.9

2012.gadā izsniegtas 2072 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam , rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 451.5 tūkst.m² (2011.gadā – attiecīgi 1849 un 423.8 tūkst.m²), savukārt rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu par kopējo platību 696.3 tūkst.m² būvniecībai izsniedza 441 būvatļauju (2011.gadā– attiecīgi 439 būvatļaujas un 834.8 tūkst.m² ).

 

2012.gada 4.ceturksnī būvvaldes izsniedza 535 būvatļaujas viena dzīvokļa māju par kopējo platību 130.0 tūkst.m² būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai (2011.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 396 un 84.9 tūkst.m²), savukārt rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu par kopējo platību 215.4 tūkst.m² būvniecībai izsniedza 110 būvatļaujas (2011.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 199.5 tūkst.m² un 132 būvatļaujas).

2012.gadā jaunu viena dzīvokļa māju par kopējo platību 293.8 tūkst.m² būvniecībai izsniedza 1317 būvatļaujas (2012.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 85.0 tūkst.m² un 354 būvatļaujas), 246 būvatļaujas jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai par kopējo platību 256.8 tūkst.m² (2012.gada 4.ceturksnī – attiecīgi 62 un 72.9 tūkst.m² ).

 

 

 

 

 

 

 

2012.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvmateriālu ražošanas apjomi palielinājušies par 4,5%, bet salīdzinājumā ar 2012.gada 3.ceturksni – palielinājušies par 1,0% (sezonāli izlīdzināti dati).

2012.gada 4.ceturksnī ekspluatācijā nodotas jaunas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 126,9 tūkst. kvadrātmetru jeb par 8,0% vairāk nekā 2011.gada 4.ceturksnī.

2012.gada 4.ceturksnī ekspluatācijā pieņemti svarīgi tautsaimniecības objekti: rekonstruētais tilts pār Gauju Valmierā, Liepājas ostas kuģu vadības sistēma, rekonstruētā Zilupes iela Rēzeknē, notekūdeņu attīrīšanas ietaises Valkā, jauns bērnudārzs Tukumā, AS ”Rīgas Siltums” siltumskaitītāju automātiskās nolasīšanas sistēma u.c.

 

 

Būvniecības dzinējspēks ir par Eiropas Savienības fondu naudu būvētie ceļi. 2012.gada 4.ceturksnī ielu, ceļu un dzelzceļa līniju būvniecības produkcijas apjoms sastādīja 82,1 miljonu latu jeb aptuveni 1/4 no visas būvniecības produkcijas. 2012.gadā ir izdevies ievērojami palielināt ceļu uzturēšanai paredzēto finansējuma apjomu, īstenojot Latgales attīstības programmu, nodrošinot melnā seguma uzklāšanu vismaz 50km autoceļiem Latgales reģionā.

Sagaidāms, ka 2013.un 2014.gadā samazināsies finansējums ceļu būves industrijai, jo beigsies pašreizējā Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvā līdz 2013.gadam paredzētie Eiropas fondu līdzekļi un nākamās ES finanšu perspektīvas 2014. – 2020.gadam finansējuma apguvei būs nepieciešams laiks. Tādā situācijā risinājums varētu būt finansējuma palielinājums ceļu būvei no valsts budžeta investīcijām. Latvijā radīti nosacījumi caurspīdīgumam ceļu būves iepirkumos, samazinot ceļu būves izmaksas iepirkumos vidēji par 30%. Ietaupītie līdzekļi dos iespēju izbūvēt papildus ceļu posmus 2013.gadā par vismaz 20 miljoniem latu. Tāpat 2013.gadā paredzēts realizēt 28 pilsētu tranzītielu rekonstrukcijas projektus kopum;a par 44,8 miljoniem latu.

Ir mainīta pieeja autoceļu būvē atsakoties no” megaprojektu” realizācijas, bet lielāku uzsvaru liekot uz esošā tīkla sakārtošanu, nodrošinot pēc iespējas lielāku rekonstruēto autoceļu garumu.

Veiksmīgi ir noslēgušās diskusijas par Nacionālās attīstības plānu (NAP), kas kalpo par pamatu 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda finansējumam transporta infrastruktūrai, tai skaitā autoceļiem, kurai kopumā paredzēts novirzīt vismaz 35% no kopējā valstij pieejamā ES fondu finansējuma vairāk nekā 1 miljarda Ls apmērā – kur ceļu jomai investīcijās plānots novirzīt investīcijas vairāk kā 500 miljonu latu apmērā ar fondu daļas investīcijām 340 milj.Ls apmērā, kas ir līdzvērtīgs apjoms esošā perioda investīcijām.

Nozīmīgākie objekti 2013.gadā: jaunas tramvaja līnijas izbūve Liepājā, autoceļa A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža rekonstrukcija, sliežu ceļa Skrīveri – Krustpils būvniecība, Daugavpils autotransporta mezgla rajonā esošo ielu rekonstrukcija, tramvaja līniju rekonstrukcija Juglā, tranzītielas A13 rekostrukcija Daugavpilī, autoceļa E22 posma Tīnuži – autoceļa P32 rekonstrukcija u.c.

Tirdzniecības telpu segmentā lielāka nomnieku aktivitāte ir Vecrīgā un Rīgas centrā, kur brīvo telpu īpatsvars ir minimāls. Neiznomāto telpu īpatsvars Rīgas aktīvajā centrā pēdējo divu, trīs gadu laikā ir samazinājies ļoti strauji. Lielāko tirdzniecības telpu pieprasījumu Vecrīgā un Rīgas centrā nodrošina ēdināšanas uzņēmumi. Pilsētas centrālajā daļā tālāk no aktīvā centra neiznomāto tirdzniecības telpu īpatsvars pakāpeniski turpina samazināties. Telpu nomas maksa šajās vietās ir 4 – 15 eiro par kvadrātmetru mēnesī robežās. Arī mikrorajonos vietās ar lielu gājēju plūsmu labu tirdzniecības telpu nomas maksas ir 4 – 15 eiro par kvadrātmetru mēnešī robežās. Loti labās vietās esošu Vecrīgas vai aktīvā centra tirdzniecības telpu pārdošanas cena ir 4000 – 7000 eiro par kvadrātmetru, citur centrā – 1200 – 2300 eiro par kvadrātmetru. Šobrīd būvniecības stadijā ir T/c Maxima būvniecība Dzelzavas ielā 6 un Dojus Lauksaimniecības tehnikas pārdošanas un apkalpošanas centrs u.c. objekti..

Rīgas biroju telpu tirgū pēdējā pusgada laikā vērojama nomnieku aktivitātes palielināšanās, tādēļ pakāpeniski turpina samazināties neiznomāto telpu daudzums. Neizmantoto telpu īpatsvars A klases biroju segmentā ir ap 10%. Pirms gada šis rādītājs bija par 5 – 10 procentu punktiem augstāks. B klases segmentā ir ap 20% neiznomātu telpu. Pagājušā gada rudenī brīvo platību īpatsvars šajā telpu kategorijā veidoja 30%. Tomēr B klases segmentā brīvo platību apjoms atšķiras atkarībā no biroju atrašanās vietas. Rīgas centrā neiznomāti ir ap 10% B klases telpu, Pārdaugavā –ap 30%. Vairākas Rīgas centra ēkas, kurās tiek iznomātas biroju telpas, pēdējā gada laikā ir pārdotas. Šo ēku jaunie īpašnieki, ņemot vērā pieaugušo pieprasījumu pēc kvalitatīviem dzīvokļiem pilsētas centrā, plāno šos īpašumus pārveidot par dzīvojamām mājām. Tuvākajā laikā pieprasījumu pēc birojiem palielinās arī šo ēku pašreizējie nomnieki.

Jāatzīmē, ka pēc diviem gadiem biroju telpu tirgus jūtami papildināsies Rīgā, jo paredzēts „Z torņu” kompleksa, kā arī VID jaunā administratīvā kompleksa nodošana ekspluatācijā..

Ņemot vērā to, ka brīvo platību īpatsvars noliktavu un industriālo telpu segmentā Rīgā un Pierīgā joprojām ir augsts – ap 26%, tirgum iepriekšējos gados pieteiktie jaunie projekti patlaban neattīstās. Zināms par divu projektu nodošanu līdz 2012.gada beigām vai 2013.gada sākumam – Plieņciema ielas 16 projekts ar kopējo iznomājamo platību 3000 kvadrātmetru un noliktava Ulbrokas ielā 38 ar kopējo iznomājamo platību 7000 kvadrātmetru. Tirgus patlaban spēj strādāt ar esošajām platībām, tāpēc jauni projekti netiek plānoti. Tiks būvēti daži objekti konkrētu klientu jeb „ build to suit” vajadzībām, taču spekulatīvo projektu tirgū patlaban nav.

2012.gada nogalē ir strauji palielinājies pieprasījums pēc lielām ražošanas telpām no 1000 līdz 5000 kvadrātmetriem gan uz nomu , gan uz pirkšanu. Pārsvarā pieprasījumi ir specifiski – nepieciešamas ievērojami lielas elektrojaudas , lieli attālumi no plānotās ražotnes līdz citām sabiedriskām būvēm un citi, bet šādām prasībām piedāvājumu klāsts ir ļoti ierobežots. Sakarā ar to, ka ir lielo ražošanas un noliktavu telpu deficīts, savukārt investoriem attīstīt jaunus industriālos parkus patlaban neatmaksājas, salīdzinoši mazo nomas maksu dēļ, klienti izskata iespēju būvēt savām vajadzībām atbilstošas ražošanas/noliktavu telpas.

Lielākie būvējamie objekti 2012.gada nogalē un 2013.gadā - jaunā A/S Valmieras stikla šķiedra ražotne, kā arī jaunās biomasas koģenerācijas stacijas Jelgavā un Cēsīs un 3D tehnoloģiju rūpnīca Ventspilī. Cēsīs paredzēts uzbūvēt modernu jaunu katlumāja.

2013.gadā, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, tiks rekonstruēti ūdenssaimniecības objekti Mārupē, Priekuļos, Jelgavā, Viļakas novadā u.c..

Maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju pozitīvos būvniecības rezultātus būtiski ietekmē atsevišķu objektu būvniecība – „Kurzemes loka” posms Grobiņa – Ventspils un Latvijas Dzelzceļa sakaru līniju modernizācija.

Aktivitātes veselības aizsardzības ēku būvniecībā saitītas ar Liepājas slimnīcas, LLU Veterinārās klīnikas renovāciju un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 20.korpusa rekonstrukciju, jaunas uzņemšanas un reanimācijas nodaļas celtniecību Traumataloģijas un ortopēdijas slimnīcā, kā arī ar jaunās Talsu slimnīcas būvniecību.

2012.gadā atsākās Dienvidu tilta būvniecības III kārtas būvniecība, kā arī būvēti tilti K.Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla rekonstrukcijas gaitā un rekonstruēts tilts pār Gauju Valmierā, kurš nodots ekspluatācijā 2012.gada 4.ceturksnī. u.c. Latvijas Valsts ceļu pārziņā patlaban ir 938 tilti. 40% tiltu stāvoklis vērtējams kā slikts un 16% - kā ļoti slikts, bet 40 tiltiem ieviesti dažādi ierobežojumi. Sliktākā stāvoklī ir tilti uz vietējiem un reģionālajiem autoceļiem.

Neskatoties uz to, ka daudzas jaunuzbūvētās viendzīvokļu mājas nav apdzīvotas un ne visos jaunajos daudzdzīvokļu namos visi dzīvokļi ir pārdoti, turpinās aktīva dzīvojamo māju būvniecība. Lielā mērā tas saistās ar Rīgas un Jūrmalas pašvaldību aktivitātēm, lai mazinātu dzīvokļu rindas, kā arī uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem. Daudzi ārzemnieki iegādājas privātīpašumā dzīvokļus un mājas, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas. Rezultātā tiek iesāktas jaunu mājokļu būvniecība, kas savā ziņā „izkropļo”tirgu. Pēc Zemesgrāmatas datiem, Rīgā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits 2010. gada 10 mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pieaudzis par 28%. 2012.gada 4. ceturksnī ekspluatācijā nodota SIA” Yit Celtniecības” dzīvojamā māja „Akācijas”. 2013.gadā ekspluatācijā nodos daudzdzīvokļu māju kompleksu ”Ungura nami”, kā arī „Dekarta property” projektus Kalnciema ielā 2 un Skolas ielā 17.

Šā gada 4.ceturksnī lielas aktivitātes novērotas viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā. Šo objektu būvniecības produkcijas apjoms sastādīja 4,9 miljonu latu jeb par 133,6% vairāk (rēķinot salīdzinājamās cenās) nekā 2011.gada 4.ceturksnī. Lielā mērā tas skaidrojams ar to, ka atsākusies projekta Z – Torņi realizācija, jo vienā no torņiem atradīsies jaunā viesnīca „Sheraton Hotel Riga”. 2011.gada otrajā pusē viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecība praktiski bija apstājusies.

Komercbankas patlaban nevēlas kreditēt jauno nekustamo īpašuma projektu attīstītājus, jo negrib īpašuma tirgū radīt konkurenci saviem nekustamo īpašumu meitasuzņēmumiem. Pēc pāris gadiem tas var izraisīt strauju īpašuma cenu kāpumu. Patlaban lielākie pieejamie dzīvokļu īpašuma portfeļi pieder tieši banku meitasuzņēmumiem, kuru uzdevums ir tos realizēt. Paredzams , ka lielākās šī īpašumu portfeļa daļas realizācija notiks divu –trīs gadu laikā.

Lai gan 2012.gadā būvniecības produkcijas apjoma pieaugums bija 14,8%, tomēr 2013.gadā un 2014.gadā varētu būt apgrozījuma kritums. Savukārt Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2013.gadā būvniecības nozares kopējā izaugsme varētu būt 8,3%, bet līdz 2016.gadam – 4% - 6,8% ik gadu. Acīmredzot piešķirtie Eiropas fondi jau ir apgūti vai gandrīz apgūti un uz lielām privātajām investīcijām maz cerību. Trūkst lielu būvniecības projektu, kas būtiski ietekmētu tirgu. Jaunā plānošanas perioda līdzekļi būs pieejami tikai no 2014.gada, un kā parasti pirmais gada ir tikai tāds iešūpošanās gads. Kā noprotams, tad valstiskā līmenī akcents turpmāk tiks likts vairāk uz ceļiem, citiem infrastruktūras objektiem, bet mazāk uz vispārējās būvniecības objektiem. Tas arī saprotams, jo lielākā daļa skolu, bērnudārzu Latvijā jau ir renovēti, diezgan daudz darāmā ir slimnīcās. Bez tam, vēl daudz darāmā ir ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Patlaban milzīgi līdzekļi izkūp gaisā ar siltumenerģijas zudumiem un arī šo māju resurss nav mūžīgs. Renovācija šo māju mūžu pagarinātu vēl vismaz par 10 līdz 20 gadiem.