Lasītājiem kā parasti piedāvājam aktualitātēs ziņas, reģionu vēstis, asociāciju un biedrību jaunumus, viedokļus, atbildes uz jautājumiem: Kā iesācies gads nozarē? Par kādām tendencēm tas liecina? Par valstī pieņemto vai nepieņemto lēmumu ietekmi uz procesiem nozarē? Kāds darbības veids, virziens, metode, produkcijas veids attaisnojies kā ieguvums ilgtermiņā?
Latvijas Būvinženieru savienības biedri 24. martā tikās XXIX kongresā. Uzzināsiet kādas diskusijas, debates, priekšlikumi, lēmumi.
- martā no pulksten 9 līdz 21 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā notika Būvniecības diena. Visu dienu nozares praktiķi, mācībspēki, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji dalījās zināšanās, pieredzē un diskutēja par atbildību, kvalifikāciju un kvalitāti būvniecībā. Būvniecības dienas kulminācija bija gada notikums būvniecībā – skates Gada labākā būve Latvijā 2016 fināls un laureātu apbalvošana. Protams, ka par to visu un īpaši par laureātiem, lasiet žurnālā.
Jaunais Publisko iepirkumu likums stājās spēkā šā gada 1. martā, un iepirkumos iesaistītie vēl tikai sāk apzināties tā priekšrocības un arī iespējamās problēmas.
Novadu attīstību šoreiz pētām caur Ķekavu. Tur akcents uz skolām, bērnudārziem, sporta zālēm un laukumiem.
Intervējam personības: LLU mācību spēku Juri Skujānu un arhitektu Juri Mitenbergu.
Būves meklējam: Mazmežotnē - muižu, Dundagā - Latvijas Valsts meži biroju, kas ir pēdējo gadu apjomīgākais koka būvju projekts. Koks kā būvmateriāls šajā ēkā ir izmantots visās konstrukcijās – gan nesošajās, gan nenesošajās, no koka projektēti pārsegumi, veidota fasāde un veikta apdare iekštelpās. Arī citi ēkas materiāli un inženiertehniskās komunikācijas izvēlētas ar mērķi veicināt dabas resursu ekonomisku izmantošanu un videi draudzīgu ēkas ekspluatāciju.
Izglītībā noskaidrojam, ko RTU studenti domā par mācību programmām un ne tikai. Kas notiek profesionāli tehniskajās skolās, jo bez labiem amatniekiem inženieri nevar iztikt.
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmatā rakstām par energoefektivitātes jaunumiem, par finansējumu un gaidāmajiem Eiropas standartiem. Energoefektivitātes projekti un ēku atjaunošana beidzot arī Latvijā vairs nav retums, pateicoties ES fondu atbalsta programmai, arvien vairāk daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji lemj par labu ēkas atjaunošanai un savas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tāpēc steidz gatavot dokumentāciju un veikt nepieciešamās darbības atbalsta saņemšanai. Taču steigšanās ne vienmēr sekmējas ar ātrāku un labāku sniegumu.
Tehnoloģijās pētām kaņepju mājas; un nestingās ceļa segas aprēķinu sistēmu, jo tā tomēr ir vienīgā Baltijā un turpmāk ceļu projektētājiem nestingo segu projektēšana un aprēķinu veikšana būs paveicama daudz ātrāk, dažās minūtēs nevis pēc vairāku stundu darba kā iepriekš. Vēl rakstām par līnijveida ūdens savākšanas risinājumiem un santehnikas moduļiem.
Ārzemēs skatām infrastruktūras projektus Kanādā, ASV, Katarā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Lielbritānijā, Austrālijā, Slovākijā. Rakstām par tirgus halles “trakajiem“ būvdarbiem Roterdamā, Nīderlandē un par koka konstrukciju izmantošanu rekonstrukcijā Itālijā.