pirmdien , 23 oktobris 2017
Jaunumi
Jūs esat šeit: LBA | Aktualitātes | Iznācis žurnāla „Būvinženieris” aprīļa numurs
Iznācis žurnāla „Būvinženieris” aprīļa numurs

Iznācis žurnāla „Būvinženieris” aprīļa numurs

Aprīlis. Iznācis žurnāls „Būvinženieris” Nr. 49

Žurnāla aprīļa numura aktualitātēs kā parasti ziņas un informācija par notikumiem reģionos,  jaunumi par to, kas jāzina sertificētajiem būvspeciāliem un tiem, kas vēlas sertificēties.

  • Tikai šajā numurā – LBS XXVIII kongress, lēmumi, diskusijas.
  • Uzzināsiet, kas ir skates “Gada labākā būve Latvijā 2015” laureāti. Azartiskais fināls 17. martā un apbalvošanas ceremonija jau tās pat dienas vakarā, bet dienā konference “Droša un  kvalitatīva būvniecība. Vai spējam?”. Tas viss veidoja liela mēroga notikumu būvniecībā  – Būvniecības dienu.
  • Informācija par to, kādas prasības jāievēro sertificētajiem inženieriem, kāds finansējums pieejams māju siltināšanai, kā pienākums ir būvju drošība un  kā koku izmantot arhitektūrā.
  • Velosipēds pilsētā. Pavisam vienkāršs jautājums, no kura izriet visas sekojošās konsekvences: kam domāta pilsēta – cilvēkiem vai mašīnām? Kad uz šo jautājumu godīgi atbildēts, tālākais pilsētvides plānošanas vektors ir skaidrs. Kāds tas ir? Par to žurnālā “Būvinženieris”
  • Protams, rakstām par cilvēkiem, kuri  2015. gadā saņēma Būvindustrijas lielo balvu. Rodrigo Pelsis  –  kategorijā “Mūža ieguldījums būvindustrijā” un  SIA “RERE  būve”  valdes priekšsēdētājs Valdis Koks – “Gada inženieris 2015”.
  • Kā vienmēr apskatīsim būves gan Latvijā, gan ārzemēs: daudzpakešu kravas novietni Kundziņsalā,  apjomīgo veikumu Bolderājā un Krievu salā, dzelzceļa pārvadu Klaipēdā,  ar BIM uzstādīto biogāzes staciju, Igaunijas nacionālo arhīvu Tartu.
  • “Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmatā” šoreiz rakstām par logu izvēli ēku renovācijā, ventilācijas sistēmas atjaunošanu vai pārbūvi un ēku savlaicīgu termogrāfiju.
  • Par ko runāja akustiķi savā kārtējā akustiķu forumā? Jā, arī par akustiku jaunuzbūvētajās mūzikas skolās!
  • Betona plākšņu ceļi Latvijā bija jau Otrā pasaules kara laikā. Pēckara gados tāda kvalitāte bija nesasniedzama un betona ceļu būvēšana beidzās. Mūsdienās visā pasaulē betona segumus plaši izmanto stāvlaukumu, industriālo zonu, ostu, lidostu un citu teritoriju izbūvē – visur, kur nepieciešams ilgtspējīgs risinājums vidējām un lielām slodzēm. No modernā betona ASV jau izbūvēti vairāk nekā 80 000 kilometru betona lielceļu, Vācijā ieklātas ātrgaitas šosejas 4000 kilometru garumā. Stāstīsim par to, kā pateicoties CEMEX centieniem, ekonomisko betona ceļu būvniecība atsākas arī Latvijā.
  • Daļa no transporta kustības regulēšanai, kā arī auto stāvvietu norobežošanai izmantotajām barjerām ir statiskas un manuāli regulējamas, bet daļa – automātiski regulējamas. Pēdējās ir daudz populārākas, ērtākas lietošanā un aizvien biežāk sastopamas mūsu ikdienā, īpaši pilsētās, loģistikas centros, auto stāvvietās un citos privātos, publiskos, sabiedrisko un industriālos objektos. Arī par tām, vairāk žurnālā.
  • Īpaša aktualitāte – dūmu detektori. Eiropas Ugunsdzēsības asociāciju konfederācija (CFPA) laidusi klajā speciālu ceļvedi, lai perspektīvā radītu vienādu noteikumu interpretāciju Eiropas valstīs.
  • Ugunsdrošības tēmu turpināsim ne tikai par  detektoriem runājot.
  • Moderna siltumsūkņa kolektorus var ievietot arī ūdenī un no jūras smelt ne tikai sudrabu. Viens no lielākajiem planētas atmosfēras piesārņojuma avotiem ir mājokļu apkure. Biezs ogļskābās gāzes slānis, pēc zaļo entuziastu domām, it kā varot izraisīt klimata pārmaiņas. Pasaules attīstītākās valstis nolēmušas samazināt CO2 izmešus, tāpēc runā par siltumsūkņa darbības efektivitāti.

    Un vēl daudz kas cits.

    Lasiet!
    Mārīte Šperberga, žurnāla  “Būvinženieris” galvenā redaktore

.

--> -->