Latvijas Būvnieku Asociācija Latvijas Būvnieku Asociācija
Minimālo algu būvniecībā nosaka nozares ģenerālvienošanās. Tā ir lielāka nekā valstī noteiktā minimālā alga. Šobrīd – 780 eiro, bet 2022.gada nogalē ģenerālvienošanās komitejas sēdē tika balsots par tās paaugstināšanu līdz 930 eiro. Balsojums nebija vienbalsīgs, līdz ar to minimālā alga būvniecībā netika paaugstināta.
Par minimālās algas paaugstināšanu bija arodbiedrības pārstāvji, taču pārstāvji no darba devēju organizācijām balsoja pret šāda lēmuma pieņemšanu. Ja viena puse atsaucas uz nepieciešamību paaugstināt minimālo algu, lai vistiešākajā veidā samazinātu ēnu ekonomikas galveno komponenti – aplokšņu algas, tad otra puse ir pārliecināta, ka minimālās algas paaugstināšana nebūt nav panaceja ēnu ekonomikas apkarošanai. Tā noteikti nav vienīgā un galvenā iespēja samazināt ēnu ekonomiku būvniecībā. Jā, tādā veidā droši vien tiktu matemātiski palielināti nodokļu ieņēmumi, taču ēnu ekonomika slēpjas citur.
Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) biedri jau ilgāku laiku maksā saviem darbiniekiem augstākas algas. nekā to nosaka ģenerālvienošanās, un daļa biedru atbalsta minimālās algas celšanu no šī gada 1.aprīļa. Tomēr vairākums pamato, ka pērnā gada nogale nebija īstais brīdis pieņemt lēmumu par lielāku darba samaksu visai nozarei. Gan iepriekšējā gada beigas, gan šī gada sākumā vērojams būvniecības apjomu kritums. Lai arī ziema nav būvnieku aktīvākā darba sezona, tomēr šogad vēsākais gadalaiks ar enerģijas izmaksu pieaugumus būvkomersantiem ir jo skarbāks. Paralēli tam būvniekiem vēl nav skaidrības ne par plānotajiem būvniecības apjomiem un valsts pasūtījumiem, ne par fondu līdzekļiem, ne enerģijas un būvmateriālu cenām pavasarī, kad parasti liela daļa būvražotāju tās palielina. Būvniekiem nav ilūziju, ka pēc šīs ziemas materiālu un pakalpojumu cenas varētu kristies. Tik nestabilos apstākļos būvnieki uzskata, ka nav pamata pieņemt tik optimistisku lēmumu par minimālās algas celšanu un uzņemties jebkādas papildu izmaksas.
Šobrīd liela daļa būvkompāniju ir izdzīvošanas režīmā, lai saglabātu uzņēmumus un darbavietas. Arī iepriekšējie apstākļi – gan pandēmija, gan straujais būvmateriālu izmaksu kāpums, gan novēlotā un nepilnīgā sākto līgumdarbu izmaksu indeksācija nozares uzņēmumus ir novājinājusi. Uzņēmumiem nav resursu izmaksu paaugstināšanai. Būvnieki atgādina, ka to ieņēmumi nerodas no normatīvo aktu pieņemšanas. Būvniekiem tie ir jānopelna strādājot! Īpaši sarežģīti tas ir Latvijā, kur būvniecības iepirkumos joprojām uzvar zemākā cena, ir zema finanšu disciplīna un netiek ievēroti norēķinu termiņi. Lai no būvniekiem prasītu vairāk, ir jāsakārto uzņēmējdarbības vide un situācija nozarē.
LBA uzskata, ka nozares ģenerālvienošanās viennozīmīgi ir jāsaglabā. Taču nevis tādēļ, lai iesaistītās puses un valsts institūcijas to izmantotu kā “tirgošanās rīku”, bet gan kā pamatu situācijas sakārtošanai un uzlabošanai nozarē pēc būtības. LBA arī atbalsta minimālās algas paaugstināšanu. Kaut vai tādēļ, lai arī tās kompānijas, kas uzvar būvniecības iepirkumos ar dempinga cenām, maksātu nodokļus no algām, kādas Latvijā ir nozarē godīgi strādājošajiem. Tomēr izvērtēt situāciju nozarē un atgriezties pie lemšanas par minimālās algas paaugstināšanu LBA piedāvā aprīlī vai maijā, kad būs lielāka skaidrība par noslēgtajiem līgumiem un vismaz daļu no šobrīd nezināmā.
Informāciju sagatavojusi Latvijas Būvnieku asociācija