Pirmdiena , 16 Februāris 2015
Jaunumi
Jūs esat šeit: LBA | Statistika

Statistika

Par būvniecību un izsniegtajām būvatļaujām 2012.gada 3.ceturksnī

2012.gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 354.5 milj. latu. Izpildītais būvdarbu apjoms sastāda aptuveni 2/3 no 2008.gada 3.ceturkšņa apjoma.

Pēc ilgstošas trīs gadu lejupslīdes, būvniecības nozare uzrāda pieauguma tendences. Tās nav straujas, bet stabilas. Šobrīd dominē Eiropas fondu līdzfinansētu infrastruktūras objektu būvniecība. Projekti skar ceļa būves, komunikāciju, ostu un dzelzceļa segmentus, kuros līdz ar šo sagaidāma pozitīva attīstības tendence nākamajos atskaites periodos. Uzsākšanas stadijā ir atsevišķi lieli investīciju projekti, piemēram, Krievu sala , Rīgas pils rekonstrukcija, Dzintaru koncertzāles mazās zāles rekonstrukcija u.c., kuru apjomi vēl neatspoguļojas nozares rādītājos, tādēļ tos potenciāli varam uzskaitīt pie „garantēta nākotnes apjoma”.

No otras puses jāatzīmē, ka par spīti straujajam atkopšanās tempam, būvniecības apjoms ir atgriezies vien 2004.gada 3.ceturkšņa līmenī, jo kritums krīzes laikā būvniecībā bija vislielākais. Ēku būvniecības indekss ir aizkļuvis līdz 2001.gada 3. ceturkšņa līmenim, kamēr inženierbūves top nedaudz straujāk kā 2007.gada nogalē.

 

2012.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 2.ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0.8%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms pieaudzis – par 0.1%, inženierbūvju samazinājies – par 0.8%.

2012.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada 3.ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8.3%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms — par 6.2%, inženierbūvju — par 9.6%.

 

Vislielākais būvniecības un remontdarbu apjoma palielinājums, salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija administratīvo, kā arī ielu un ceļu būvniecībā- attiecīgi par 60.9% un 21.8%. Savukārt būvniecības apjoms samazinājies tiltu un tuneļu, kā arī vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – attiecīgi par 57.1% un 38.1%.

2012.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada deviņiem mēnešiem, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 17.8%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms pieauga par 14,3%, inženierbūvju būvniecība – par 19,4%.

Būvniecības produkcijas apjoms un tā pārmaiņas

Pavisam

(faktiskajās cenās, milj. latu)

2012.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2011. gada

Deviņiem mēnešiem, %

(salīdzināmajās cenās kalendāri izlīdzināts)

2012.gada 3.ceturksnī salīdzinot ar

2012.gada

deviņos mēnešos

2012. gada

3.cet.

2012.gada 2.cet., % (salīdzināmajās cenās sezonāli izlīdzināts)

2011.gada 3.cet., % (salīdzināmajās cenās kalendāri izlīdzināts)

Pavisam

715.3

354.5

17.8

-0.8

8.3

no tā:

Dzīvojamās mājas

49.0

23.0

10.9

-7.8

4.4

Administratīvās ēkas

22.8

8.6

60.7

20.8

60.9

Rūpniecības ražošanas ēkas un noliktavas

46.0

18.6

-8.7

-10.3

-27.5

Skolas, universitātes un zinātniskās pētniecības ēkas

36.5

20.8

7.1

-0.4

5.3

Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas

23.1

10.0

6.6

4.7

-8.5

Šosejas, ielas, ceļi, lidlauki, skrejceļi, dzelzceļa līnijas

192.3

116.2

38.4

-10.9

21.8

Tilti un tuneļi

19.2

5.8

-48.1

-32.5

-57.1

Ostas un dambji 23.0

11.0

35.4

-12.2

-4.8

Maģistrālie cauruļvadi, komunikācijas līnijas un spēka līnijas

34.5

19.8

21.8

-11.3

-3.8

Vietējie cauruļvadi un kabeļi

55.3

23.8

-22.3

6.6

-38.1

 

2012.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvmateriālu ražošanas apjomi palielinājušies par 16,5%, bet salīdzinājumā ar 2012.gada 2.ceturksni – palielinājušies par 10,6% (sezonāli izlīdzināti dati).

2012.gada 3.ceturksnī ekspluatācijā nodotas jaunas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 90,4 tūkst. kvadrātmetru jeb par 0,6% mazāk nekā 2011.gada 3.ceturksnī.

2012.gada 3.ceturksnī ekspluatācijā pieņemti svarīgi tautsaimniecības objekti: jaunā Liepājas biokoģenerācijas stacija, rekonstruētais M.Keldiša ielas posms Rīgā, pirmskolas izglītības iestāde „Pienenīte” Stopiņu novadā, Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas jaunbūve, rekonstruētā Latvijas Bankas ēka K.Valdemāra 18, Mīlgrāvja tilts..

2012.gada 3.ceturksnī būvvaldes izsniegušas 552 būvatļaujas viena dzīvokļa māju ar kopējo platību 120.1 tūkst.m² būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai (2011.gada 3.ceturksnī – attiecīgi 626 un 155.6 tūkst.m2), savukārt rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 109 būvatļaujas ar kopējo platību 169.4 tūkst.m2 (2011.gada 3.ceturksnī – attiecīgi 91 būvatļauja un 199.6 tūkst.m2).

Jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai izsniedza 333 būvatļaujas ar kopējo platību 76.4 tūkst.m2 un 58 būvatļaujas jaunu rūpniecības ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 54.5 tūkst.m2.

 

 

Izsniegtās būvatļaujas jaunu ēku būvniecībai 2012.gada 3.ceturksnī

 

Pavisam

2012.gada 3.ceturksnis

% pret

2012.gada 2.ceturksni

2011.gada 3.ceturksni

Dzīvojamās ēkas

Viena dzīvokļa mājas (bez vasarnīcām un dārza mājām)

333

74,8 87,2
Vasarnīcas un dārza mājas

69

84,1 115,0
Divu vai vairāku dzīvokļu mājas

11

68,8 68,8
Nedzīvojamās ēkas
Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas

5

55,6 55,6
Biroju ēkas

7

87,5 100,0
Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas

15

88,2 68,2
Satiksmes un sakaru ēkas

16

533,3 200,0
Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas

58

75,3 113,7
Plašizklaides pasākumu, izglītības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas

12

75,0 85,7
Citas nedzīvojamās ēkas

321

98,8 102,6

Būvniecības dzinējspēks ir par Eiropas Savienības fondu naudu būvētie ceļi. 2012.gada 2.ceturksnī ielu, ceļu un dzelzceļa līniju būvniecības produkcijas apjoms sastādīja 116,2 miljonu latu jeb aptuveni 1/3 no visas būvniecības produkcijas.

Tomēr, kā liecina publiski pieejamie dati, tad drīz var izsīkt nauda ceļu būvei. Kopējais autoceļiem plānotais finansējums 2012.gadā ir 147,5 miljoni latu. Visi ar ceļa un rekonstrukciju saistītie darbi praktiski tiek veikti tikai par ES līdzekļiem, valstij nodrošinot tikai 15% līdzfinansējumu un izdalot līdzekļus absolūti neatliekamiem ziemas ceļu uzturēšanas darbiem un bedrīšu remontam. Tātad, noslēdzoties 2007. – 2013. gada ES finansējuma periodam, ceļu būvē iestāsies dramatisks finansējuma kritums, piemēram, 2014.gadā būvniecībai un remontiem paredzēti tikai 12 miljoni latu atlikušās naudas. Ņemot vērā projektēšanas darbus un valsts iepirkumam nepieciešamo laiku, paredzams, ka jaunā ES finanšu perioda apgūšana varētu iesākties tikai 2015.gadā. Divi lielākie ceļu būves projekti, kas 2012.gadā turpinās ar ES finansējumu ir ātrgaitas autoceļa izbūve maršrutā E22 posmā Rīga (Tīnuži) – Koknese un ceļa rekonstrukcija par ātrgaitas autoceļu maršrutā E22/A12 posmā Ludza – Terehova. Abus projektus paredzēts pabeigt šogad. 2012.gada martā iesākta autoceļa A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža asfalta segas rekonstrukcija, kas tiks pabeigta 2013.gada rudenī.2012.gada III ceturksnī ekspluatācijā pieņemts M.Keldiša ielas rekonstruētais posms (1 gadu pirms ekspluatācijā nodošanas termiņa), 2012.gada IV ceturksnī pabeigta Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcija Liepājā.

Jāatzīmē, ka meža ceļu infrastruktūras attīstībā 2012.gadā AS ”Latvijas valsts meži” paredz ieguldīt ap 30 miljoniem latu, kas ir gandrīz par 12 miljoniem latu vairāk, kā 2011.gadā. Par šo summu plānots izbūvēt un rekonstruēt 450 kilometrus ceļu, kā arī iesākt daļu no 2013.gada objektiem.

Tirdzniecības telpu segmentā lielāka nomnieku aktivitāte ir Vecrīgā un Rīgas centrā, kur brīvo telpu īpatsvars ir minimāls. Neiznomāto telpu īpatsvars Rīgas aktīvajā centrā pēdējo divu, trīs gadu laikā ir samazinājies ļoti strauji – 2009.gada nogalē brīvi bija 25 – 30%tirdzniecības platību. Lielāko tirdzniecības telpu pieprasījumu Vecrīgā un Rīgas centrā nodrošina ēdināšanas uzņēmumi. Pilsētas centrālajā daļā tālāk no aktīvā centra neiznomāto tirdzniecības telpu īpatsvars pakāpeniski turpina samazināties. Telpu nomas maksa šajās vietās ir 4 – 15 eiro par kvadrātmetru mēnesī robežās. Arī mikrorajonos vietās ar lielu gājēju plūsmu labu tirdzniecības telpu nomas maksas ir 4 – 15 eiro par kvadrātmetru mēnešī robežās. Loti labās vietās esošu Vecrīgas vai aktīvā centra tirdzniecības telpu pārdošanas cena ir 4000 – 7000 eiro par kvadrātmetru, citur centrā – 1200 – 2300 eiro par kvadrātmetru. Šobrīd būvniecības stadijā ir Rimi hipermārkets Mežciemā, kā arī uzsākta arī vērienīga Prisma lielveikala būvniecība Sporta ielā pie Skanstes ielā līdzās topošajai biroju ēkai Jupiter Centre.

Rīgas biroju telpu tirgū pēdējā pusgada laikā vērojama nomnieku aktivitātes palielināšanās, tādēļ pakāpeniski turpina samazināties neiznomāto telpu daudzums. Neizmantoto telpu īpatsvars A klases biroju segmentā ir ap 10%. Pirms gada šis rādītājs bija par 5 – 10 procentu punktiem augstāks. B klases segmentā ir ap 20% neiznomātu telpu. Pagājušā gada rudenī brīvo platību īpatsvars šajā telpu kategorijā veidoja 30%. Tomēr B klases segmentā brīvo platību apjoms atšķiras atkarībā no biroju atrašanās vietas. Rīgas centrā neiznomāti ir ap 10% B klases telpu, Pārdaugavā –ap 30%. Vairākas Rīgas centra ēkas, kurās tiek iznomātas biroju telpas, pēdējā gada laikā ir pārdotas. Šo ēku jaunie īpašnieki, ņemot vērā pieaugušo pieprasījumu pēc kvalitatīviem dzīvokļiem pilsētas centrā, plāno šos īpašumus pārveidot par dzīvojamām mājām. Tuvākajā laikā pieprasījumu pēc birojiem palielinās arī šo ēku pašreizējie nomnieki.

Jāatzīmē, ka pēc diviem gadiem biroju telpu tirgus jūtami papildināsies Rīgā, jo paredzēts „Z torņu” kompleksa, kā arī VID jaunā administratīvā kompleksa nodošana ekspluatācijā..

Ņemot vērā to, ka brīvo platību īpatsvars noliktavu un industriālo telpu segmentā Rīgā un Pierīgā joprojām ir augsts – ap 26%, tirgum iepriekšējos gados pieteiktie jaunie projekti patlaban neattīstās. Zināms par divu projektu nodošanu līdz 2012.gada beigām vai 2013.gada sākumam – Plieņciema ielas 16 projekts ar kopējo iznomājamo platību 3000 kvadrātmetru un noliktava Ulbrokas ielā 38 ar kopējo iznomājamo platību 7000 kvadrātmetru. Tirgus patlaban spēj strādāt ar esošajām platībām, tāpēc jauni projekti netiek plānoti. Tiks būvēti daži objekti konkrētu klientu jeb „ build to suit” vajadzībām, taču spekulatīvo projektu tirgū patlaban nav.

Nomnieku aktivitāte noliktavu un ražošanas telpu segmentā 2012.gadā ir palielinājusies. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu samazinās kvalitatīvu brīvo telpu īpatsvars. Lielāks pieprasījums ir pēc labām noliktavu un ražošanas telpām platībā līdz 500 – 1000 kvadrātmetriem. Atbilstošs piedāvājums ir ierobežots. Vairāki uzņēmumi šādas telpas vēlētos iegādāties. Tāpat ir interese par zemes gabalu iegādi telpu būvniecībai savām vajadzībām. Atjaunojusies interese par padomju laikā būvēto industriālo telpu iegādi un sekojošu rekonstrukciju. Šādu objektu priekšrocība salīdzinājumā ar jaunu telpu būvniecību, ir jau izbūvētas komunikācijas un infrastruktūra.

Lielākie būvējamie objekti 2012.gada nogalē — jaunā A/S Valmieras stikla šķiedra ražotne, kā arī jaunās biomasas koģenerācijas stacijas Jelgavā un Cēsīs un 3D tehnoloģiju rūpnīca Ventspilī.

Šogad, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, tiks rekonstruēti ūdenssaimniecības objekti Mārupē, Liepājā, Tukumā, Babītes novadā, Dobeles aglomerācijā un Ulbrokā.

Maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju pozitīvos būvniecības rezultātus būtiski ietekmē atsevišķu objektu būvniecība – „Kurzemes loka” posms Grobiņa – Ventspils un Latvijas Dzelzceļa sakaru līniju modernizācija.

Aktivitātes veselības aizsardzības ēku būvniecībā saistāmas ar Rīgas 1.slimnīcas korpusu un LLU Veterinārās klīnikas renovāciju, jaunas uzņemšanas un reanimācijas nodaļas celtniecību Traumataloģijas un ortopēdijas slimnīcā, kā arī ar jaunās Talsu slimnīcas būvniecību.

Kritums tiltu būvniecībā lielā mērā saistīts ar to, ka 2011.gada 3.ceturksnī notika tiltu būvniecība Daugavpils transporta mezgla būvniecības gaitā. Daugavpils transporta mezgls tika nodots ekspluatācijā 2011.gada rudenī. Šogad atsākusies Dienvidu tilta būvniecības III kārtas būvniecība, kā arī būvēti tilti K.Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla rekonstrukcijas gaitā u.c. Latvijas Valsts ceļu pārziņā patlaban ir 938 tilti. 40% tiltu stāvoklis vērtējams kā slikts un 16% — kā ļoti slikts, bet 40 tiltiem ieviesti dažādi ierobežojumi. Sliktākā stāvoklī ir tilti uz vietējiem un reģionālajiem autoceļiem.

Neskatoties uz to, ka daudzas jaunuzbūvētās viendzīvokļu mājas nav apdzīvotas un ne visos jaunajos daudzdzīvokļu namos visi dzīvokļi ir pārdoti, turpinās aktīva dzīvojamo māju būvniecība. Lielā mērā tas saistās ar Rīgas un Jūrmalas pašvaldību aktivitātēm, lai mazinātu dzīvokļu rindas, kā arī uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem. Daudzi ārzemnieki iegādājas privātīpašumā dzīvokļus un mājas, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas. Rezultātā tiek iesāktas jaunu mājokļu būvniecība, kas savā ziņā „izkropļo”tirgu. Pēc Zemesgrāmatas datiem, Rīgā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits šā gada 10 mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pieaudzis par 28%.

Šā gada 3.ceturksnī lielas aktivitātes novērotas viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā. Šo objektu būvniecības produkcijas apjoms sastādīja 5,2 miljonu latu jeb 11,0 reizes vairāk (rēķinot salīdzinājamās cenās) nekā 2011.gada 3.ceturksnī. Lielā mērā tas skaidrojams ar to, ka atsākusies projekta Z – Torņi realizācija, jo vienā no torņiem atradīsies jaunā viesnīca „Sheraton Hotel Riga”. 2011.gada otrajā pusē viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecība praktiski bija apstājusies.

Jauna tendence nekustamo īpašumu tirgū ir jaunu spēlētāju ienākšana – banku meitasuzņēmumi, kas pārņēmuši daļu īpašumu jauno mājokļu tirgū. Šo uzņēmumu nozīmīgums tirgū ir jūtams un ar to spiesti rēķināties visi tirgus dalībnieki. Pirmkārt, tas pagarinājis pircēja lēmuma pieņemšanas un līdz ar to nekustamā īpašuma iegādes procesa laiku, jo potenciālie pircēji nevar būt droši par to, kurš no jau gatavajiem jaunajiem projektiem, kurā brīdī un par kādu cenu parādīsies tirgū. Tādēļ daudzi ar lēmumu pieņemšanu vilcinās. Otrkārt, ir daži jaunie projekti, ko banku meitasuzņēmumi piedāvā tirgū par neadekvāti zemām cenām, pat zem būvniecības pašizmaksas. Treškārt, šiem banku atsavinātajiem jaunajiem projektiem ir pavisam citi kreditēšanas noteikumi – lielāks finansējums, zemākas procentu likmes, atlaides banku komisijai, kas protams rada daudz lielāku konkurenci.

Veidojot izlases rāmi ceturkšņa pārskatam 1 – būvniecība 2012.gadam, tajā tika iekļauti 5563 uzņēmumi, bet 2012.gada 3.ceturkšņa rāmī ir jau 5950 uzņēmumi. No vienas puses tas vērtējams ļoti pozitīvi, jo radušās daudzas jaunas būvniecības firmas. No otras puses – jaunizveidotās firmas pārvilina labākos speciālistus no jau tirgū esošām firmām un tas var novest pie jauna algu „burbuļa” būvniecības tirgū.

2012.gadā sagaidāms būvniecības produkcijas apjoma pieaugums par 8 – 10%, tomēr 2013.gadā un 2014.gadā varētu būt apgrozījuma kritums. Acīmredzot piešķirtie Eiropas fondi jau ir apgūti vai gandrīz apgūti un uz lielām privātajām investīcijām maz cerību. Trūkst lielu būvniecības projektu, kas būtiski ietekmētu tirgu. Jaunā plānošanas perioda līdzekļi būs pieejami tikai no 2014.gada, un kā parasti pirmais gada ir tikai tāds iešūpošanās gads. Kā noprotams, tad valstiskā līmenī akcents turpmāk tiks likts vairāk uz ceļiem, citiem infrastruktūras objektiem, bet mazāk uz vispārējās būvniecības objektiem. Tas arī saprotams, jo lielākā daļa skolu, bērnudārzu Latvijā jau ir renovēti, diezgan daudz darāmā ir slimnīcās. Bez tam, vēl daudz darāmā ir ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Patlaban milzīgi līdzekļi izkūp gaisā ar siltumenerģijas zudumiem un arī šo māju resurss nav mūžīgs. Renovācija šo māju mūžu pagarinātu vēl vismaz par 10 līdz 20 gadiem.

Neskatoties uz to, ka 2012.gada 3.ceturksnī samazinājies izsniegto būvatļauju skaits ēku būvniecībai, tomēr aktivitātes būvniecības tirgū turpinās. 2012.gada nogalē sāks būvēt jaunu katla māju Liepājā, sporta halli Salaspilī, ūdenssaimniecības attīstības 4.kārtu Rīgā – Mārupe, Bolderāja, Katlakalns, tiks sākts uzstādīt biokurināmā katlu siltumcentrālē „Zasulauks”u.c.

Par būvniecības izmaksu pārmaiņām 2012.gada septembrī

25.10.2012

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās vidēji par 0,8%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,2%. Būvmateriālu cenu līmenis kopumā palika nemainīgs.

Būvniecības izmaksu līmeni visvairāk ietekmēja izmaksu pieaugums rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku celtniecībā, kā arī izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku celtniecībā.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, būvniecības izmaksas pieauga par 8,6%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 23,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 11,0% un būvmateriālu cenas – par 1,4%.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz būvniecības izmaksu kopējo līmeni bija izmaksu kāpumam transporta objektu būvē.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas resursu pamatgrupās,
salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi, %

2012.gadā 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada 3.ceturksni, būvniecības izmaksas palielinājās vidēji par 8,5%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 21,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas palielinājās par 11,1% un būvmateriālu cenas– par 2,1%.

2012.gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumi un 30 tirdzniecības uzņēmumi. Bez tam, būvizmaksu indeksa aprēķinos tiek izmantotas būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2011.gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 75% no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. latu gadā, no tiem 21% uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. latu gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

Detalizētāku informāciju var atrast CSP datubāzē. Preses izlaidums par būvniecības izmaksu pārmaiņām 2012.gada oktobrī tiks publicēts š.g. 27.novembrī.

Sagatavojusi Ražotāju cenu indeksu daļa
Tatjana Ballode
tālr. 67366813

Par būvniecības izmaksu pārmaiņām 2012.gada jūlijā

Par būvniecības izmaksu pārmaiņām 2012.gada jūlijā
27.08.2012
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās vidēji par 0,6%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,2%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%. Būvmateriālu cenas kopumā nemainījās.

Būvniecības izmaksu kopējo līmeni visvairāk ietekmēja izmaksu pieaugums izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku renovācijā un celtniecībā, kā arī rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, būvniecības izmaksu kopējais līmenis pieauga par 8,3%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 18,9%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 11,3% un būvmateriālu cenas– par 2,5%.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz būvniecības izmaksu kopējo līmeni bija izmaksu kāpumam transporta objektu būvē.

http://www.csb.gov.lv/notikumi/par-buvniecibas-izmaksu-parmainam-2012gada-julija-33444.html

Par būvniecību un izsniegtajām būvatļaujām 2012. gada 2.ceturksnī

Par būvniecību un izsniegtajām būvatļaujām 2012. gada 2.ceturksnī

15.08.2012

2012.gada 2.ceturksnī būvvaldes kopumā valstī izsniedza 681 būvatļauju viena dzīvokļa māju ar kopējo platību 134.6 tūkst.m² būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai (2011.gada 2.ceturksnī – attiecīgi 548 un 119.2 tūkst.m2), savukārt rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu ar kopējo platību 169.4 tūkst.m2 — 142 būvatļaujas (2011.gada 2.ceturksnī – attiecīgi 91 būvatļauja un 189.3 tūkst.m2).

Jaunu viena dzīvokļa māju ar kopējo platību 93.1 tūkst.m2 būvniecībai izsniedza 445 būvatļaujas un 77 būvatļaujas jaunu rūpniecības ēku un noliktavu ar kopējo platību 88.1 tūkst.m2 būvniecībai.

http://www.csb.gov.lv/notikumi/par-buvniecibu-un-izsniegtajam-buvatlaujam-2012-gada-2ceturksni-33432.html


122/2012 — 20 Augusts 2012

Jūnijs 2012 salīdzinājumā ar Maiju 2012

Būvniecības produkcijas apjoma indekss Eiropas Savienības valstīs ir krities par 1.7%

 

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/4-20082012-AP/EN/4-20082012-AP-EN.PDF

.

--> -->